Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   kk to like something

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [жетпіс]

70 [jetpis]

to like something

[birdeñe istegisi kelw]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Те-е----ек-іңіз-к-ле---? Т----- ш------- к--- м-- Т-м-к- ш-к-і-і- к-л- м-? ------------------------ Темекі шеккіңіз келе ме? 0
T-mek- ş-kkiñ---k-l--m-? T----- ş------- k--- m-- T-m-k- ş-k-i-i- k-l- m-? ------------------------ Temeki şekkiñiz kele me?
Vai Jūs vēlaties dejot? Б-ле-і-і- -е-- --? Б-------- к--- м-- Б-л-г-ң-з к-л- м-? ------------------ Билегіңіз келе ме? 0
B---giñ-z--e---me? B-------- k--- m-- B-l-g-ñ-z k-l- m-? ------------------ Bïlegiñiz kele me?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Се----д---ң-з-к--е---? С------------ к--- м-- С-р-е-д-г-ң-з к-л- м-? ---------------------- Серуендегіңіз келе ме? 0
Serw-nde--ñi----l----? S------------ k--- m-- S-r-e-d-g-ñ-z k-l- m-? ---------------------- Serwendegiñiz kele me?
Es vēlos smēķēt. Т-м--і шеккі- ---------. Т----- ш----- к---- т--- Т-м-к- ш-к-і- к-л-п т-р- ------------------------ Темекі шеккім келіп тұр. 0
Te-ek---ek-im k-l---tu-. T----- ş----- k---- t--- T-m-k- ş-k-i- k-l-p t-r- ------------------------ Temeki şekkim kelip tur.
Vai tu vēlies cigareti? С--ар----е-кің --ле---? С------ ш----- к--- м-- С-г-р-т ш-к-і- к-л- м-? ----------------------- Сигарет шеккің келе ме? 0
S------ ---ki--ke----e? S------ ş----- k--- m-- S-g-r-t ş-k-i- k-l- m-? ----------------------- Sïgaret şekkiñ kele me?
Viņš vēlas piesmēķēt. Оған о-ты- к--ек. О--- о---- к----- О-а- о-т-қ к-р-к- ----------------- Оған оттық керек. 0
O-an---tıq k--e-. O--- o---- k----- O-a- o-t-q k-r-k- ----------------- Oğan ottıq kerek.
Es vēlos kaut ko iedzert. Б-р-ең- -шк-м-ке- -ұ-. Б------ і---- к-- т--- Б-р-е-е і-к-м к-п т-р- ---------------------- Бірдеңе ішкім кеп тұр. 0
Bi-deñ- iş-im---p --r. B------ i---- k-- t--- B-r-e-e i-k-m k-p t-r- ---------------------- Birdeñe işkim kep tur.
Es vēlos kaut ko ēst. Бірдең--ж-гім келіп т-р. Б------ ж---- к---- т--- Б-р-е-е ж-г-м к-л-п т-р- ------------------------ Бірдеңе жегім келіп тұр. 0
Birde-e j-g-m kel-p-tur. B------ j---- k---- t--- B-r-e-e j-g-m k-l-p t-r- ------------------------ Birdeñe jegim kelip tur.
Es vēlos nedaudz atpūsties. Бі-аз--ем--ғ-м -ел-п тұ-. Б---- д------- к---- т--- Б-р-з д-м-л-ы- к-л-п т-р- ------------------------- Біраз демалғым келіп тұр. 0
Bir-z --malğı- k--i--t--. B---- d------- k---- t--- B-r-z d-m-l-ı- k-l-p t-r- ------------------------- Biraz demalğım kelip tur.
Es vēlos Jums ko pajautāt. Сізд-н---р-е-- -ұр-ғ------ ---. С----- б------ с------ к-- е--- С-з-е- б-р-е-е с-р-ғ-м к-п е-і- ------------------------------- Сізден бірдеңе сұрағым кеп еді. 0
Si-d-n-b--deñ--s---ğ-m k-- -di. S----- b------ s------ k-- e--- S-z-e- b-r-e-e s-r-ğ-m k-p e-i- ------------------------------- Sizden birdeñe surağım kep edi.
Es vēlos Jums ko lūgt. Сі----бір ө-і-іш жас-с-м деп е-і-. С---- б-- ө----- ж------ д-- е---- С-з-е б-р ө-і-і- ж-с-с-м д-п е-і-. ---------------------------------- Сізге бір өтініш жасасам деп едім. 0
S---e-b-----iniş -a-as-m-dep e-i-. S---- b-- ö----- j------ d-- e---- S-z-e b-r ö-i-i- j-s-s-m d-p e-i-. ---------------------------------- Sizge bir ötiniş jasasam dep edim.
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. С-зд- --р-же--е--а--райын д-п--д-м. С---- б-- ж---- ш-------- д-- е---- С-з-і б-р ж-р-е ш-қ-р-й-н д-п е-і-. ----------------------------------- Сізді бір жерге шақырайын деп едім. 0
S---i b-- ----- --q--ay-n-----edi-. S---- b-- j---- ş-------- d-- e---- S-z-i b-r j-r-e ş-q-r-y-n d-p e-i-. ----------------------------------- Sizdi bir jerge şaqırayın dep edim.
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? С-- ----а-а-с--? С-- н- қ-------- С-з н- қ-л-й-ы-? ---------------- Сіз не қалайсыз? 0
S-- -e ------ız? S-- n- q-------- S-z n- q-l-y-ı-? ---------------- Siz ne qalaysız?
Vai Jūs vēlaties kafiju? К-ф--ішк--і--кел- --? К--- і------ к--- м-- К-ф- і-к-ң-з к-л- м-? --------------------- Кофе ішкіңіз келе ме? 0
K-fe i--i-iz kel--me? K--- i------ k--- m-- K-f- i-k-ñ-z k-l- m-? --------------------- Kofe işkiñiz kele me?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Әл----а--і-кің-з ---- -е? Ә--- ш-- і------ к--- м-- Ә-д- ш-й і-к-ң-з к-л- м-? ------------------------- Әлде шай ішкіңіз келе ме? 0
Ä-d- şa- -ş-i-----ele-m-? Ä--- ş-- i------ k--- m-- Ä-d- ş-y i-k-ñ-z k-l- m-? ------------------------- Älde şay işkiñiz kele me?
Mēs vēlamies braukt mājās. Үй-е---йтсақ --п-е--к. Ү--- қ------ д-- е---- Ү-г- қ-й-с-қ д-п е-і-. ---------------------- Үйге қайтсақ деп едік. 0
Ü-g- --y--aq -e--ed--. Ü--- q------ d-- e---- Ü-g- q-y-s-q d-p e-i-. ---------------------- Üyge qaytsaq dep edik.
Vai Jūs vēlaties taksometru? С---ер----ак-и ке----пе? С------- т---- к---- п-- С-н-е-г- т-к-и к-р-к п-? ------------------------ Сендерге такси керек пе? 0
Sender-e-taksï--e--- pe? S------- t---- k---- p-- S-n-e-g- t-k-ï k-r-k p-? ------------------------ Senderge taksï kerek pe?
Viņi vēlas piezvanīt. Ол--д---қ--ы--у -а-ғ-сы-кеп---і. О------ қ------ ш------ к-- е--- О-а-д-ң қ-ң-р-у ш-л-ы-ы к-п е-і- -------------------------------- Олардың қоңырау шалғысы кеп еді. 0
O---d-- q---raw-şalğ-sı --p edi. O------ q------ ş------ k-- e--- O-a-d-ñ q-ñ-r-w ş-l-ı-ı k-p e-i- -------------------------------- Olardıñ qoñıraw şalğısı kep edi.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.