Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   af om van iets te hou

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sewentig]

om van iets te hou

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Wi- u r---? Wil u rook? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Wi- u d---? Wil u dans? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Wi- u g--- s---? Wil u gaan stap? 0
Es vēlos smēķēt. Ek w-- g---- r---. Ek wil graag rook. 0
Vai tu vēlies cigareti? Wi- j- ’- s------ h-? Wil jy ’n sigaret hê? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Hy s--- ’- v---------- / a--------. Hy soek ’n vuurhoutjie / aansteker. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Ek w-- g---- i--- d----. Ek wil graag iets drink. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Ek w-- g---- i--- e--. Ek wil graag iets eet. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ek w-- g---- b------ o------. Ek wil graag bietjie ontspan. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ek w-- u g---- i--- v--. Ek wil u graag iets vra. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ek w-- u g---- v-- i--- v--. Ek wil u graag vir iets vra. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Ek w-- u g---- n- i--- u------. Ek wil u graag na iets uitnooi. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Wa- w-- u h-? Wat wil u hê? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Wi- u k----- h-? Wil u koffie hê? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Of w-- u l----- t-- h-? Of wil u liewer tee hê? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. On- w-- h--- t-- r-. Ons wil huis toe ry. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? So-- j---- ’- t---? Soek julle ’n taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Hu--- w-- g---- ’- o----- m---. Hulle wil graag ’n oproep maak. 0

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.