Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   px gostar de qualquer coisa

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [setenta]

gostar de qualquer coisa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? V-cê --er --ma-? V--- q--- f----- V-c- q-e- f-m-r- ---------------- Você quer fumar? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Vo---quer da--a-? V--- q--- d------ V-c- q-e- d-n-a-? ----------------- Você quer dançar? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? V--ê-qu---pas---r? V--- q--- p------- V-c- q-e- p-s-e-r- ------------------ Você quer passear? 0
Es vēlos smēķēt. Eu--u-ro fu-a-. E- q---- f----- E- q-e-o f-m-r- --------------- Eu quero fumar. 0
Vai tu vēlies cigareti? Vo-ê-quer-um-cigar--? V--- q--- u- c------- V-c- q-e- u- c-g-r-o- --------------------- Você quer um cigarro? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. El- -u-- -sque---. E-- q--- i-------- E-e q-e- i-q-e-r-. ------------------ Ele quer isqueiro. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. E------- be--- a-gu---c---a. E- q---- b---- a----- c----- E- q-e-o b-b-r a-g-m- c-i-a- ---------------------------- Eu quero beber alguma coisa. 0
Es vēlos kaut ko ēst. E- qu-ro comer---g-m- coi--. E- q---- c---- a----- c----- E- q-e-o c-m-r a-g-m- c-i-a- ---------------------------- Eu quero comer alguma coisa. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. E----e----e--ansar u--pouc-. E- q---- d-------- u- p----- E- q-e-o d-s-a-s-r u- p-u-o- ---------------------------- Eu quero descansar um pouco. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Eu -uer- -he-p-r-u-tar------ois-. E- q---- l-- p-------- u-- c----- E- q-e-o l-e p-r-u-t-r u-a c-i-a- --------------------------------- Eu quero lhe perguntar uma coisa. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. E- q-e-----e pe-ir ---favo-. E- q---- l-- p---- u- f----- E- q-e-o l-e p-d-r u- f-v-r- ---------------------------- Eu quero lhe pedir um favor. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. E--q-e------vid---o -ar--al-u-- cois-. E- q---- c--------- p--- a----- c----- E- q-e-o c-n-i-á-l- p-r- a-g-m- c-i-a- -------------------------------------- Eu quero convidá-lo para alguma coisa. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? O-qu- ---eja----- ----r? O q-- d------ p-- f----- O q-e d-s-j-, p-r f-v-r- ------------------------ O que deseja, por favor? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? D-se-a um-c-f-? D----- u- c---- D-s-j- u- c-f-? --------------- Deseja um café? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O--pre---e an--s--- ---? O- p------ a---- u- c--- O- p-e-e-e a-t-s u- c-á- ------------------------ Ou prefere antes um chá? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Quer-mos -- pa---c--a. Q------- i- p--- c---- Q-e-e-o- i- p-r- c-s-. ---------------------- Queremos ir para casa. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Q---em--m -áxi? Q----- u- t---- Q-e-e- u- t-x-? --------------- Querem um táxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. E----q------te---o-a-. E--- q----- t--------- E-e- q-e-e- t-l-f-n-r- ---------------------- Eles querem telefonar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.