Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   eo deziri ion

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sepdek]

deziri ion

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ĉu--- -ezi--s--umi? Ĉ- v- d------ f---- Ĉ- v- d-z-r-s f-m-? ------------------- Ĉu vi deziras fumi? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Ĉ- v- dezi--- -a---? Ĉ- v- d------ d----- Ĉ- v- d-z-r-s d-n-i- -------------------- Ĉu vi deziras danci? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Ĉu ---dez-ras-----eni? Ĉ- v- d------ p------- Ĉ- v- d-z-r-s p-o-e-i- ---------------------- Ĉu vi deziras promeni? 0
Es vēlos smēķēt. M- dez---s ---i. M- d------ f---- M- d-z-r-s f-m-. ---------------- Mi deziras fumi. 0
Vai tu vēlies cigareti? Ĉ---i--ez--as-ci--re-o-? Ĉ- v- d------ c--------- Ĉ- v- d-z-r-s c-g-r-d-n- ------------------------ Ĉu vi deziras cigaredon? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. L--dezi-a- f--ron. L- d------ f------ L- d-z-r-s f-j-o-. ------------------ Li deziras fajron. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Mi--e-i-a- --- tr--k-. M- d------ i-- t------ M- d-z-r-s i-n t-i-k-. ---------------------- Mi deziras ion trinki. 0
Es vēlos kaut ko ēst. M- deziras i-n-m--ĝ-. M- d------ i-- m----- M- d-z-r-s i-n m-n-i- --------------------- Mi deziras ion manĝi. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. M---e-iras --m -i--z-. M- d------ i-- r------ M- d-z-r-s i-m r-p-z-. ---------------------- Mi deziras iom ripozi. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. M- -ez---s -on-de-an-i al-v-. M- d------ i-- d------ a- v-- M- d-z-r-s i-n d-m-n-i a- v-. ----------------------------- Mi deziras ion demandi al vi. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. M- dezi----ion----i d- --. M- d------ i-- p--- d- v-- M- d-z-r-s i-n p-t- d- v-. -------------------------- Mi deziras ion peti de vi. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. M- -ez-r-- al io -nviti ---. M- d------ a- i- i----- v--- M- d-z-r-s a- i- i-v-t- v-n- ---------------------------- Mi deziras al io inviti vin. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? K-on------zi---- -- ---as? K--- v- d------- m- p----- K-o- v- d-z-r-s- m- p-t-s- -------------------------- Kion vi deziras, mi petas? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ĉ- ----e--ras k--o-? Ĉ- v- d------ k----- Ĉ- v- d-z-r-s k-f-n- -------------------- Ĉu vi deziras kafon? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? A- ----- p-ef---s---o-? A- ĉ- v- p------- t---- A- ĉ- v- p-e-e-a- t-o-? ----------------------- Aŭ ĉu vi preferas teon? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. N-----a- -e-u-- -ej---. N- v---- v----- h------ N- v-l-s v-t-r- h-j-e-. ----------------------- Ni volas veturi hejmen. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ĉu--i-d-z--as-t-ks-on? Ĉ- v- d------ t------- Ĉ- v- d-z-r-s t-k-i-n- ---------------------- Ĉu vi deziras taksion? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Ili de-i-as tel-fon-. I-- d------ t-------- I-i d-z-r-s t-l-f-n-. --------------------- Ili deziras telefoni. 0

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.