Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   ca agradar alguna cosa

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [setanta]

agradar alguna cosa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Qu- -- -g---aria-f-m---a-vo-tè? Q-- l- a-------- f---- a v----- Q-e l- a-r-d-r-a f-m-r a v-s-è- ------------------------------- Que li agradaria fumar a vostè? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Q-e-l- -g---aria balla- a ----è? Q-- l- a-------- b----- a v----- Q-e l- a-r-d-r-a b-l-a- a v-s-è- -------------------------------- Que li agradaria ballar a vostè? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Q-e--i agr--ar-- pa-s-jar-- -os--? Q-- l- a-------- p------- a v----- Q-e l- a-r-d-r-a p-s-e-a- a v-s-è- ---------------------------------- Que li agradaria passejar a vostè? 0
Es vēlos smēķēt. M--gr-d--ia fu--r. M---------- f----- M-a-r-d-r-a f-m-r- ------------------ M’agradaria fumar. 0
Vai tu vēlies cigareti? V-l--ie---n ci-ar-et? V------- u- c-------- V-l-r-e- u- c-g-r-e-? --------------------- Voldries un cigarret? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. (E-l- -ol-r---foc. (---- v------ f--- (-l-) v-l-r-a f-c- ------------------ (Ell) voldria foc. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. M’---a-a--a-b--re al--n------. M---------- b---- a----- c---- M-a-r-d-r-a b-u-e a-g-n- c-s-. ------------------------------ M’agradaria beure alguna cosa. 0
Es vēlos kaut ko ēst. M--g-a--ria me--ar a---na--osa. M---------- m----- a----- c---- M-a-r-d-r-a m-n-a- a-g-n- c-s-. ------------------------------- M’agradaria menjar alguna cosa. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. M-----da-ia------n-ar--n--m-c-. M---------- d-------- u-- m---- M-a-r-d-r-a d-s-a-s-r u-a m-c-. ------------------------------- M’agradaria descansar una mica. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. M------ari--p--gun-ar-li --a -o-a. M---------- p----------- u-- c---- M-a-r-d-r-a p-e-u-t-r-l- u-a c-s-. ---------------------------------- M’agradaria preguntar-li una cosa. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. M’--ra-a--a-d-mana---i-un- co--. M---------- d--------- u-- c---- M-a-r-d-r-a d-m-n-r-l- u-a c-s-. -------------------------------- M’agradaria demanar-li una cosa. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. M’--rada--- con-i-a--l- a--na---s-. M---------- c---------- a u-- c---- M-a-r-d-r-a c-n-i-a---i a u-a c-s-. ----------------------------------- M’agradaria convidar-li a una cosa. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Q---l---g-----ia -r----e, si u---l-u? Q-- l- a-------- p------- s- u- p---- Q-è l- a-r-d-r-a p-e-d-e- s- u- p-a-? ------------------------------------- Què li agradaria prendre, si us plau? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? V--dr----n-c-f-? V------ u- c---- V-l-r-a u- c-f-? ---------------- Voldria un cafè? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O p-e--r--i--un-te? O p--------- u- t-- O p-e-e-i-i- u- t-? ------------------- O preferiria un te? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. E-s --ra-aria-a-ar - c--a. E-- a-------- a--- a c---- E-s a-r-d-r-a a-a- a c-s-. -------------------------- Ens agradaria anar a casa. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Vol-- u--ta-i? V---- u- t---- V-l-u u- t-x-? -------------- Voleu un taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. V---r--n tru-ar-p-r-te--fo-. V------- t----- p-- t------- V-l-r-e- t-u-a- p-r t-l-f-n- ---------------------------- Voldrien trucar per telèfon. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.