Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   lt ką mėgti / ko norėti

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [septyniasdešimt]

ką mėgti / ko norėti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ar---r--u--t---ūkyti? A- n--------- r------ A- n-r-t-m-t- r-k-t-? --------------------- Ar norėtumėte rūkyti? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? A-----ėt---te-šok--? A- n--------- š----- A- n-r-t-m-t- š-k-i- -------------------- Ar norėtumėte šokti? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Ar--o-----ė-e-p--i-aik------? A- n--------- p-------------- A- n-r-t-m-t- p-s-v-i-š-i-t-? ----------------------------- Ar norėtumėte pasivaikščioti? 0
Es vēlos smēķēt. (Aš--norė------ū--t-. (--- n------- r------ (-š- n-r-č-a- r-k-t-. --------------------- (Aš) norėčiau rūkyti. 0
Vai tu vēlies cigareti? A- ---ė--m -iga-e---? A- n------ c--------- A- n-r-t-m c-g-r-t-s- --------------------- Ar norėtum cigaretės? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Jis--orė-- ugn---. J-- n----- u------ J-s n-r-t- u-n-e-. ------------------ Jis norėtų ugnies. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. (--)--o-ė--a- -o-nor--i-g--ti. (--- n------- k- n--- i------- (-š- n-r-č-a- k- n-r- i-g-r-i- ------------------------------ (Aš) norėčiau ko nors išgerti. 0
Es vēlos kaut ko ēst. (A-) --r--i-u-ko -o-s-v-l-yt-. (--- n------- k- n--- v------- (-š- n-r-č-a- k- n-r- v-l-y-i- ------------------------------ (Aš) norėčiau ko nors valgyti. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. (Aš)--o--č-a- --up------i-sė-i. (--- n------- t------ p-------- (-š- n-r-č-a- t-u-u-į p-i-s-t-. ------------------------------- (Aš) norėčiau truputį pailsėti. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. (-š- no--či-- --sų--------pakl----i. (--- n------- J--- k-- k- p--------- (-š- n-r-č-a- J-s- k-i k- p-k-a-s-i- ------------------------------------ (Aš) norėčiau Jūsų kai ko paklausti. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. (A-) -----i---Jūsų-kai k- -aprašy--. (--- n------- J--- k-- k- p--------- (-š- n-r-č-a- J-s- k-i k- p-p-a-y-i- ------------------------------------ (Aš) norėčiau Jūsų kai ko paprašyti. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. (-š)--o-ėč-----u- ka--ku- --k-ie--i. (--- n------- J-- k-- k-- p--------- (-š- n-r-č-a- J-s k-i k-r p-k-i-s-i- ------------------------------------ (Aš) norėčiau Jus kai kur pakviesti. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Pr--a----o --r--um-te? P------ k- n---------- P-a-a-, k- n-r-t-m-t-? ---------------------- Prašau, ko norėtumėte? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? A----rėt----- p--d---o--av--? A- n--------- p------- k----- A- n-r-t-m-t- p-o-e-i- k-v-s- ----------------------------- Ar norėtumėte puodelio kavos? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O ga--ver-ia- (norė-u----- a--a-os? O g-- v------ (----------- a------- O g-l v-r-i-u (-o-ė-u-ė-e- a-b-t-s- ----------------------------------- O gal verčiau (norėtumėte) arbatos? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. (Mes)-norėtum--važ-u-t- -a-o. (---- n------- v------- n---- (-e-) n-r-t-m- v-ž-u-t- n-m-. ----------------------------- (Mes) norėtume važiuoti namo. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? A- n-rėt-mė------i--------s-? A- n--------- v------- t----- A- n-r-t-m-t- v-ž-u-t- t-k-i- ----------------------------- Ar norėtumėte važiuoti taksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. J-- ---ė-- pas--m-----. J-- n----- p----------- J-e n-r-t- p-s-a-b-n-i- ----------------------- Jie norėtų paskambinti. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.