Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   cs mít něco rád

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sedmdesát]

mít něco rád

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ch---e ---z-k-uři-? C----- s- z-------- C-c-t- s- z-k-u-i-? ------------------- Chcete si zakouřit? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Chce---s--z-t-n-i-? C----- s- z-------- C-c-t- s- z-t-n-i-? ------------------- Chcete si zatančit? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? C--e-e se---o--t? C----- s- p------ C-c-t- s- p-o-í-? ----------------- Chcete se projít? 0
Es vēlos smēķēt. Cht-l-/ c-t--a -yc---- ---ou--t. C---- / c----- b--- s- z-------- C-t-l / c-t-l- b-c- s- z-k-u-i-. -------------------------------- Chtěl / chtěla bych si zakouřit. 0
Vai tu vēlies cigareti? Ch-e---i------? C---- c-------- C-c-š c-g-r-t-? --------------- Chceš cigaretu? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Chce-p--p-l-t. C--- p-------- C-c- p-i-á-i-. -------------- Chce připálit. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. R-d-- rá-- b-c- se --č----na-il-- na--la. R-- / r--- b--- s- n----- n---- / n------ R-d / r-d- b-c- s- n-č-h- n-p-l / n-p-l-. ----------------------------------------- Rád / ráda bych se něčeho napil / napila. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Ně---b--h s-ě-l-/ -n-dla. N--- b--- s---- / s------ N-c- b-c- s-ě-l / s-ě-l-. ------------------------- Něco bych snědl / snědla. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ch--- - -ht-l- b--- -i tr---- -d--č---u-. C---- / c----- b--- s- t----- o---------- C-t-l / c-t-l- b-c- s- t-o-h- o-p-č-n-u-. ----------------------------------------- Chtěl / chtěla bych si trochu odpočinout. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. R-- /-r-da----- -e -ás-n- -ěco-z-p-a--- ze-ta--. R-- / r--- b--- s- V-- n- n--- z----- / z------- R-d / r-d- b-c- s- V-s n- n-c- z-p-a- / z-p-a-a- ------------------------------------------------ Rád / ráda bych se Vás na něco zeptal / zeptala. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. C--ěl - -htěl-------V-s-- něc--popros--. C---- / c----- b--- V-- o n--- p-------- C-t-l / c-t-l- b-c- V-s o n-c- p-p-o-i-. ---------------------------------------- Chtěl / chtěla bych Vás o něco poprosit. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. R-----r-----yc--V-----k-m po--al / p-zvala. R-- / r--- b--- V-- n---- p----- / p------- R-d / r-d- b-c- V-s n-k-m p-z-a- / p-z-a-a- ------------------------------------------- Rád / ráda bych Vás někam pozval / pozvala. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Co ----řej---- --osí-? C- s- p------- p------ C- s- p-e-e-e- p-o-í-? ---------------------- Co si přejete, prosím? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? P-ej-t- -- -á--? P------ s- k---- P-e-e-e s- k-v-? ---------------- Přejete si kávu? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? N-bo--ys-- r-d--- c-t-l / ---ě-- ča-? N--- b---- r----- c---- / c----- č--- N-b- b-s-e r-d-j- c-t-l / c-t-l- č-j- ------------------------------------- Nebo byste raději chtěl / chtěla čaj? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. C-c--e -e- d-mů. C----- j-- d---- C-c-m- j-t d-m-. ---------------- Chceme jet domů. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? C------za-o--- --xi? C----- z------ t---- C-c-t- z-v-l-t t-x-? -------------------- Chcete zavolat taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. C----- t-le-o-o--t. C----- t----------- C-t-j- t-l-f-n-v-t- ------------------- Chtějí telefonovat. 0

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.