Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   sq tё dёshirosh diçka

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [shtatёdhjetё]

tё dёshirosh diçka

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? A---sh--on--t- p-ni d-han? A dёshironi tё pini duhan? A d-s-i-o-i t- p-n- d-h-n- -------------------------- A dёshironi tё pini duhan? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? A -ё-h--o---tё-kёrc---? A dёshironi tё kёrceni? A d-s-i-o-i t- k-r-e-i- ----------------------- A dёshironi tё kёrceni? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? A -ё----o-i t--dil---sh-ti--e? A dёshironi tё dilni shёtitje? A d-s-i-o-i t- d-l-i s-ё-i-j-? ------------------------------ A dёshironi tё dilni shёtitje? 0
Es vēlos smēķēt. Dёs-iro- -ё pi-----n. Dёshiroj tё pi duhan. D-s-i-o- t- p- d-h-n- --------------------- Dёshiroj tё pi duhan. 0
Vai tu vēlies cigareti? A d-s--ro----- -ig--e? A dёshiron njё cigare? A d-s-i-o- n-ё c-g-r-? ---------------------- A dёshiron njё cigare? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. A---ё-h---n---arr. Ai dёshiron zjarr. A- d-s-i-o- z-a-r- ------------------ Ai dёshiron zjarr. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. D-s--roj -ё--- --çk-. Dёshiroj tё pi diçka. D-s-i-o- t- p- d-ç-a- --------------------- Dёshiroj tё pi diçka. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Dёshir----ё h- -i-ka. Dёshiroj tё ha diçka. D-s-i-o- t- h- d-ç-a- --------------------- Dёshiroj tё ha diçka. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. D-s-ir-j-t- p---o- ---. Dёshiroj tё pushoj pak. D-s-i-o- t- p-s-o- p-k- ----------------------- Dёshiroj tё pushoj pak. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Dё-h---j t----pyes -ёr-di-k-. Dёshiroj t’ju pyes pёr diçka. D-s-i-o- t-j- p-e- p-r d-ç-a- ----------------------------- Dёshiroj t’ju pyes pёr diçka. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Dёs-ir-----j- kёrkoj-diç-a. Dёshiroj t’ju kёrkoj diçka. D-s-i-o- t-j- k-r-o- d-ç-a- --------------------------- Dёshiroj t’ju kёrkoj diçka. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. D-sh--oj t’----t---p-r-d-ku. Dёshiroj t’ju ftoj pёr diku. D-s-i-o- t-j- f-o- p-r d-k-. ---------------------------- Dёshiroj t’ju ftoj pёr diku. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Çfa-- dё-hir--i--u ---em? Çfarё dёshironi ju lutem? Ç-a-ё d-s-i-o-i j- l-t-m- ------------------------- Çfarё dёshironi ju lutem? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? A --s-ir-n---jё---fe? A dёshironi njё kafe? A d-s-i-o-i n-ё k-f-? --------------------- A dёshironi njё kafe? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Apo j--p-l-e- -ё s-u-ё njё-ça-? Apo ju pёlqen mё shumё njё çaj? A-o j- p-l-e- m- s-u-ё n-ё ç-j- ------------------------------- Apo ju pёlqen mё shumё njё çaj? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Dё---r---ë-t--shkoj-ё--ё-sh-ё-i. Dёshirojmë tё shkojmё nё shtёpi. D-s-i-o-m- t- s-k-j-ё n- s-t-p-. -------------------------------- Dёshirojmë tё shkojmё nё shtёpi. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? A ----i-o-- -j- -----? A dёshironi njё taksi? A d-s-i-o-i n-ё t-k-i- ---------------------- A dёshironi njё taksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. At- dё-hi-o-në-t--t--ef-noj--. Ata dёshirojnë tё telefonojnё. A-a d-s-i-o-n- t- t-l-f-n-j-ё- ------------------------------ Ata dёshirojnë tё telefonojnё. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.