Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   ad Зыгорэ пшIоигъон

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [тIокIищрэ пшIырэ]

70 [tIokIishhrje pshIyrje]

Зыгорэ пшIоигъон

[Zygorje pshIoigon]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu adyghe Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ту--- у---- п--------? Тутын уешъо пшIоигъуа? 0
T---- u---- p--------? Tu--- u---- p--------? Tutyn uesho pshIoigua? T-t-n u-s-o p-h-o-g-a? ---------------------?
Vai Jūs vēlaties dejot? Ук----- п--------? Укъашъо пшIоигъуа? 0
U----- p--------? Uk---- p--------? Ukasho pshIoigua? U-a-h- p-h-o-g-a? ----------------?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Ут------------ п--------? УтезекIухьанэу пшIоигъуа? 0
U--------'a---- p--------? Ut------------- p--------? UtezekIuh'anjeu pshIoigua? U-e-e-I-h'a-j-u p-h-o-g-a? ---------'---------------?
Es vēlos smēķēt. Сэ т---- с---- с----------. Сэ тутын сешъо сшIоигъуагъ. 0
S-- t---- s---- s---------. Sj- t---- s---- s---------. Sje tutyn sesho sshIoiguag. S-e t-t-n s-s-o s-h-o-g-a-. --------------------------.
Vai tu vēlies cigareti? Си----- у---? Сигарет уфая? 0
S------ u----? Si----- u----? Sigaret ufaja? S-g-r-t u-a-a? -------------?
Viņš vēlas piesmēķēt. Ар (х--------) с----- ф--. Ар (хъулъфыгъ) сырныч фай. 0
A- (h-----) s------ f--. Ar (h-----) s------ f--. Ar (hulfyg) syrnych faj. A- (h-l-y-) s-r-y-h f-j. ---(------)------------.
Es vēlos kaut ko iedzert. Зы----- с------- с----. Зыгорэм сешъонэу сыфай. 0
Z------- s-------- s----. Zy------ s-------- s----. Zygorjem seshonjeu syfaj. Z-g-r-e- s-s-o-j-u s-f-j. ------------------------.
Es vēlos kaut ko ēst. Зы---- с--- с-------. Зыгорэ сшхы сшIоигъу. 0
Z------ s---- s-------. Zy----- s---- s-------. Zygorje sshhy sshIoigu. Z-g-r-e s-h-y s-h-o-g-. ----------------------.
Es vēlos nedaudz atpūsties. ТI---- з---------- с-------. ТIэкIу зызгъэпсэфы сшIоигъу. 0
T------ z----------- s-------. TI----- z----------- s-------. TIjekIu zyzgjepsjefy sshIoigu. T-j-k-u z-z-j-p-j-f- s-h-o-g-. -----------------------------.
Es vēlos Jums ko pajautāt. Сэ з------ с------------ с-------. Сэ зыгорэм сыкъыкIэупчIэ сшIоигъу. 0
S-- z------- s-------------- s-------. Sj- z------- s-------------- s-------. Sje zygorjem sykykIjeupchIje sshIoigu. S-e z-g-r-e- s-k-k-j-u-c-I-e s-h-o-g-. -------------------------------------.
Es vēlos Jums ko lūgt. Сэ з-------- с---------- с-------. Сэ зыгорэкIэ сыкъыолъэIу сшIоигъу. 0
S-- z---------- s--------- s-------. Sj- z---------- s--------- s-------. Sje zygorjekIje sykyoljeIu sshIoigu. S-e z-g-r-e-I-e s-k-o-j-I- s-h-o-g-. -----------------------------------.
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Сэ з------ у----------- с-------. Сэ зыгорэм уезгъэблагъэ сшIоигъу. 0
S-- z------- u----------- s-------. Sj- z------- u----------- s-------. Sje zygorjem uezgjeblagje sshIoigu. S-e z-g-r-e- u-z-j-b-a-j- s-h-o-g-. ----------------------------------.
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Сы- о п----------? Сыд о пшIоигъуагъ? 0
S-- o p---------? Sy- o p---------? Syd o pshIoiguag? S-d o p-h-o-g-a-? ----------------?
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ко-- у------? Кофе уфэягъа? 0
K--- u-------? Ko-- u-------? Kofe ufjejaga? K-f- u-j-j-g-? -------------?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Хь---- щ---- н--------? Хьауми щаймэ нахьышIуа? 0
H'a--- s------- n--'y-----? H'---- s------- n---------? H'aumi shhajmje nah'yshIua? H'a-m- s-h-j-j- n-h'y-h-u-? -'-----------------'------?
Mēs vēlamies braukt mājās. Тэ у--- т------- т----------. Тэ унэм тыкIожьы тшIоигъуагъ. 0
T-- u---- t------'y t---------. Tj- u---- t-------- t---------. Tje unjem tykIozh'y tshIoiguag. T-e u-j-m t-k-o-h'y t-h-o-g-a-. -----------------'------------.
Vai Jūs vēlaties taksometru? Та--- ш-----? Такси шъуфая? 0
T---- s------? Ta--- s------? Taksi shufaja? T-k-i s-u-a-a? -------------?
Viņi vēlas piezvanīt. Ах-- т--------- т---- а----------. Ахэр телефонкIэ теохэ ашIоигъуагъ. 0
A---- t---------- t----- a---------. Ah--- t---------- t----- a---------. Ahjer telefonkIje teohje ashIoiguag. A-j-r t-l-f-n-I-e t-o-j- a-h-o-g-a-. -----------------------------------.

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.