Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   id menginginkan sesuatu

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [tujuh puluh]

menginginkan sesuatu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu indonēziešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? A-ak----nda -ng-- -e-ok-k? A----- A--- i---- m------- A-a-a- A-d- i-g-n m-r-k-k- -------------------------- Apakah Anda ingin merokok? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? A--ka--Anda -n----b-rda-sa? A----- A--- i---- b-------- A-a-a- A-d- i-g-n b-r-a-s-? --------------------------- Apakah Anda ingin berdansa? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? A-akah An-a ingin-be--a-an -a--? A----- A--- i---- b------- k---- A-a-a- A-d- i-g-n b-r-a-a- k-k-? -------------------------------- Apakah Anda ingin berjalan kaki? 0
Es vēlos smēķēt. Saya--ngin m-----k. S--- i---- m------- S-y- i-g-n m-r-k-k- ------------------- Saya ingin merokok. 0
Vai tu vēlies cigareti? A----h kam- --gi- s-bata-g---k-k? A----- k--- i---- s------- r----- A-a-a- k-m- i-g-n s-b-t-n- r-k-k- --------------------------------- Apakah kamu ingin sebatang rokok? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Dia ---in k-re---p-. D-- i---- k---- a--- D-a i-g-n k-r-k a-i- -------------------- Dia ingin korek api. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. S--a---g-n m-n-- sesuat-. S--- i---- m---- s------- S-y- i-g-n m-n-m s-s-a-u- ------------------------- Saya ingin minum sesuatu. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Saya-ing-n ----- s-s-a--. S--- i---- m---- s------- S-y- i-g-n m-k-n s-s-a-u- ------------------------- Saya ingin makan sesuatu. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. S--a-ing-- -erist-r-h--. S--- i---- b------------ S-y- i-g-n b-r-s-i-a-a-. ------------------------ Saya ingin beristirahat. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. S----in-i----n-ny---- -es--tu ke-a-------. S--- i---- m--------- s------ k----- A---- S-y- i-g-n m-n-n-a-a- s-s-a-u k-p-d- A-d-. ------------------------------------------ Saya ingin menanyakan sesuatu kepada Anda. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Sa-- i-gi----mi-ta---su-tu -epa-a-A--a. S--- i---- m------ s------ k----- A---- S-y- i-g-n m-m-n-a s-s-a-u k-p-d- A-d-. --------------------------------------- Saya ingin meminta sesuatu kepada Anda. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. S--a-i--i- me---nd-n------. S--- i---- m--------- A---- S-y- i-g-n m-n-u-d-n- A-d-. --------------------------- Saya ingin mengundang Anda. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? A-- ya-g ---a -n---k-n? A-- y--- A--- i-------- A-a y-n- A-d- i-g-n-a-? ----------------------- Apa yang Anda inginkan? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ap---- An---i---- kop-? A----- A--- i---- k---- A-a-a- A-d- i-g-n k-p-? ----------------------- Apakah Anda ingin kopi? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? A-au A--- l---- --k- t-h? A--- A--- l---- s--- t--- A-a- A-d- l-b-h s-k- t-h- ------------------------- Atau Anda lebih suka teh? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. K--------n -ula---ke ----h. K--- i---- p----- k- r----- K-m- i-g-n p-l-n- k- r-m-h- --------------------------- Kami ingin pulang ke rumah. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Kali-n-ing-n--aik t-ksi? K----- i---- n--- t----- K-l-a- i-g-n n-i- t-k-i- ------------------------ Kalian ingin naik taksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. M-r-k---n--n ----l-pon. M----- i---- m--------- M-r-k- i-g-n m-n-l-p-n- ----------------------- Mereka ingin menelepon. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.