Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   ko 뭘 하고 싶어요

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [일흔]

70 [ilheun]

뭘 하고 싶어요

[mwol hago sip-eoyo]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu korejiešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? 담배를-피우- -어요? 담-- 피-- 싶--- 담-를 피-고 싶-요- ------------ 담배를 피우고 싶어요? 0
d---ae-e-- pi-g--------yo? d--------- p---- s-------- d-m-a-l-u- p-u-o s-p-e-y-? -------------------------- dambaeleul piugo sip-eoyo?
Vai Jūs vēlaties dejot? 춤--추- ---? 춤- 추- 싶--- 춤- 추- 싶-요- ---------- 춤을 추고 싶어요? 0
c-um--ul c-u-o -ip--oy-? c------- c---- s-------- c-u---u- c-u-o s-p-e-y-? ------------------------ chum-eul chugo sip-eoyo?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? 산책을 하--싶--? 산-- 하- 싶--- 산-을 하- 싶-요- ----------- 산책을 하고 싶어요? 0
s--c-a-g-e---h-g- -ip----o? s----------- h--- s-------- s-n-h-e---u- h-g- s-p-e-y-? --------------------------- sanchaeg-eul hago sip-eoyo?
Es vēlos smēķēt. 저--담-- 피-고----. 저- 담-- 피-- 싶--- 저- 담-를 피-고 싶-요- --------------- 저는 담배를 피우고 싶어요. 0
j----un da--a--eu- pi--o--i--eo--. j------ d--------- p---- s-------- j-o-e-n d-m-a-l-u- p-u-o s-p-e-y-. ---------------------------------- jeoneun dambaeleul piugo sip-eoyo.
Vai tu vēlies cigareti? 담배--피-고---요? 담-- 피-- 싶--- 담-를 피-고 싶-요- ------------ 담배를 피우고 싶어요? 0
d-mb--l-ul----g- s-p-eoy-? d--------- p---- s-------- d-m-a-l-u- p-u-o s-p-e-y-? -------------------------- dambaeleul piugo sip-eoyo?
Viņš vēlas piesmēķēt. 그는 ------. 그- 불- 원--- 그- 불- 원-요- ---------- 그는 불을 원해요. 0
ge-neun-bu---ul--onh--y-. g------ b------ w-------- g-u-e-n b-l-e-l w-n-a-y-. ------------------------- geuneun bul-eul wonhaeyo.
Es vēlos kaut ko iedzert. 저--- 마시--싶-요. 저- 뭘 마-- 싶--- 저- 뭘 마-고 싶-요- ------------- 저는 뭘 마시고 싶어요. 0
j--ne-- mwol --si-- -ip-e---. j------ m--- m----- s-------- j-o-e-n m-o- m-s-g- s-p-e-y-. ----------------------------- jeoneun mwol masigo sip-eoyo.
Es vēlos kaut ko ēst. 저--뭘 먹고-싶어-. 저- 뭘 먹- 싶--- 저- 뭘 먹- 싶-요- ------------ 저는 뭘 먹고 싶어요. 0
j-o-eu---wo---eo--o --------. j------ m--- m----- s-------- j-o-e-n m-o- m-o-g- s-p-e-y-. ----------------------------- jeoneun mwol meoggo sip-eoyo.
Es vēlos nedaudz atpūsties. 저는 -금 -- 싶어-. 저- 조- 쉬- 싶--- 저- 조- 쉬- 싶-요- ------------- 저는 조금 쉬고 싶어요. 0
je-ne-n-jogeum-s---o-----eoy-. j------ j----- s---- s-------- j-o-e-n j-g-u- s-i-o s-p-e-y-. ------------------------------ jeoneun jogeum swigo sip-eoyo.
Es vēlos Jums ko pajautāt. 저는 당-에게-- --보고 --요. 저- 당--- 뭘 물--- 싶--- 저- 당-에- 뭘 물-보- 싶-요- ------------------- 저는 당신에게 뭘 물어보고 싶어요. 0
j-one-n---ng-i---ge-m--l mu--eo---o--ip---y-. j------ d---------- m--- m--------- s-------- j-o-e-n d-n-s-n-e-e m-o- m-l-e-b-g- s-p-e-y-. --------------------------------------------- jeoneun dangsin-ege mwol mul-eobogo sip-eoyo.
Es vēlos Jums ko lūgt. 저- ---- ---탁-고--어요. 저- 당--- 뭘 부--- 싶--- 저- 당-에- 뭘 부-하- 싶-요- ------------------- 저는 당신에게 뭘 부탁하고 싶어요. 0
je-ne-n -----in-e-- mwo--bu-----g---i-----o. j------ d---------- m--- b-------- s-------- j-o-e-n d-n-s-n-e-e m-o- b-t-g-a-o s-p-e-y-. -------------------------------------------- jeoneun dangsin-ege mwol butaghago sip-eoyo.
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. 저는-당--- 뭘 대접-고-싶어요. 저- 당--- 뭘 대--- 싶--- 저- 당-에- 뭘 대-하- 싶-요- ------------------- 저는 당신에게 뭘 대접하고 싶어요. 0
j--neu- d-n------ge mw-l -ae-eobh-g- -ip-----. j------ d---------- m--- d---------- s-------- j-o-e-n d-n-s-n-e-e m-o- d-e-e-b-a-o s-p-e-y-. ---------------------------------------------- jeoneun dangsin-ege mwol daejeobhago sip-eoyo.
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? 뭘 --고-싶--? 뭘 마-- 싶--- 뭘 마-고 싶-요- ---------- 뭘 마시고 싶어요? 0
mwo- -a---o si-----o? m--- m----- s-------- m-o- m-s-g- s-p-e-y-? --------------------- mwol masigo sip-eoyo?
Vai Jūs vēlaties kafiju? 커피--마------? 커-- 마-- 싶--- 커-를 마-고 싶-요- ------------ 커피를 마시고 싶어요? 0
k-opile-l mas--o--ip-eo--? k-------- m----- s-------- k-o-i-e-l m-s-g- s-p-e-y-? -------------------------- keopileul masigo sip-eoyo?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? 아-면 차가 더 좋--? 아-- 차- 더 좋--- 아-면 차- 더 좋-요- ------------- 아니면 차가 더 좋아요? 0
ani--e-n c-a-a --- ----ayo? a------- c---- d-- j------- a-i-y-o- c-a-a d-o j-h-a-o- --------------------------- animyeon chaga deo joh-ayo?
Mēs vēlamies braukt mājās. 우-- 집--------요. 우-- 집-- 가- 싶--- 우-는 집-로 가- 싶-요- --------------- 우리는 집으로 가고 싶어요. 0
uli-e---j-b------ga-- sip--o-o. u------ j------- g--- s-------- u-i-e-n j-b-e-l- g-g- s-p-e-y-. ------------------------------- ulineun jib-eulo gago sip-eoyo.
Vai Jūs vēlaties taksometru? 택시- 원-요? 택-- 원--- 택-를 원-요- -------- 택시를 원해요? 0
taegs--e-l--onh-ey-? t--------- w-------- t-e-s-l-u- w-n-a-y-? -------------------- taegsileul wonhaeyo?
Viņi vēlas piezvanīt. 그-은--화를 하- 싶어요. 그-- 전-- 하- 싶--- 그-은 전-를 하- 싶-요- --------------- 그들은 전화를 하고 싶어요. 0
geud-ul--un je--hw-l-ul ---o-s-----y-. g---------- j---------- h--- s-------- g-u-e-l-e-n j-o-h-a-e-l h-g- s-p-e-y-. -------------------------------------- geudeul-eun jeonhwaleul hago sip-eoyo.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.