Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   sl nekaj imeti rad

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sedemdeset]

nekaj imeti rad

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Že---- k-----? Želite kaditi? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Že---- p------? Želite plesati? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Bi š-- r--- n- s------? Bi šli radi na sprehod? 0
Es vēlos smēķēt. Ra- b- k----. Rad bi kadil. 0
Vai tu vēlies cigareti? Bi r--(a) c-------? Bi rad(a) cigareto? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. On b- r-- o----. On bi rad ogenj. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Ra-(a) b- n---- p----(a). Rad(a) bi nekaj popil(a). 0
Es vēlos kaut ko ēst. Ra-(a) b- n---- p------ (p------). Rad(a) bi nekaj pojedel (pojedla). 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ra-(a) b- s- m--- s-----(a). Rad(a) bi si malo spočil(a). 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ra-(a) b- v-- n---- v------(a). Rad(a) bi vas nekaj vprašal(a). 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ra-(a) b- v-- n---- p-----(a). Rad(a) bi vas nekaj prosil(a). 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Ra-(a) b- v-- n- n---- p------(a). Rad(a) bi vas na nekaj povabil(a). 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Ka- ž------ p-----? Kaj želite, prosim? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Že---- k---? Želite kavo? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Al- b- r--- č--? Ali bi raje čaj? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Ra-- b- š-- d----. Radi bi šli domov. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Že---- t----? Želite taksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. On- b- r--- t-----------. (O-- b- r--- t-----------.) Oni bi radi telefonirali. (One bi rade telefonirale.) 0

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.