Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   ca haver de fer alguna cosa

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [setanta-dos]

haver de fer alguna cosa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
vajadzēt hav---de h---- d- h-v-r d- -------- haver de 0
Man jānosūta vēstule. H--- d’enviar u-- -----. H--- d------- u-- c----- H-i- d-e-v-a- u-a c-r-a- ------------------------ Haig d’enviar una carta. 0
Man jāsamaksā par viesnīcu. H-ig d--pagar l-h-t-l. H--- d- p---- l------- H-i- d- p-g-r l-h-t-l- ---------------------- Haig de pagar l’hotel. 0
Tev agri jāceļas. T-has-d- llev-r ---o-a. T---- d- l----- d------ T-h-s d- l-e-a- d-h-r-. ----------------------- T’has de llevar d’hora. 0
Tev daudz jāstrādā. H---d--t---------m---. H-- d- t-------- m---- H-s d- t-e-a-l-r m-l-. ---------------------- Has de treballar molt. 0
Tev jābūt precīzam. H-- -’-rr-ba-----e---. H-- d-------- a t----- H-s d-a-r-b-r a t-m-s- ---------------------- Has d’arribar a temps. 0
Viņam jāuzpilda degviela. (E--- h---e--osar benz-n-. (---- h- d- p---- b------- (-l-) h- d- p-s-r b-n-i-a- -------------------------- (Ell) ha de posar benzina. 0
Viņam jāsalabo mašīna. (E--- h--de--e-arar -l co-xe. (---- h- d- r------ e- c----- (-l-) h- d- r-p-r-r e- c-t-e- ----------------------------- (Ell) ha de reparar el cotxe. 0
Viņam jānomazgā mašīna. (E--)-h- de re-----e---otxe. (---- h- d- r----- e- c----- (-l-) h- d- r-n-a- e- c-t-e- ---------------------------- (Ell) ha de rentar el cotxe. 0
Viņai jāiepērkas. (El------ -----r-c-m--es. (----- h- d- f-- c------- (-l-a- h- d- f-r c-m-r-s- ------------------------- (Ella) ha de fer compres. 0
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. (El-a) -- d- ne--ja--l’-p---am-nt. (----- h- d- n------ l------------ (-l-a- h- d- n-t-j-r l-a-a-t-m-n-. ---------------------------------- (Ella) ha de netejar l’apartament. 0
Viņai jāmazgā veļa. (El----ha-de-re---r -a--ob-. (----- h- d- r----- l- r---- (-l-a- h- d- r-n-a- l- r-b-. ---------------------------- (Ella) ha de rentar la roba. 0
Mums tūlīt jāiet uz skolu. He- -’a-ar-d--se--ida a l’-sc---. H-- d----- d- s------ a l-------- H-m d-a-a- d- s-g-i-a a l-e-c-l-. --------------------------------- Hem d’anar de seguida a l’escola. 0
Mums tūlīt jāiet uz darbu. H-- --a--- -e---------a tr-b----r. H-- d----- d- s------ a t--------- H-m d-a-a- d- s-g-i-a a t-e-a-l-r- ---------------------------------- Hem d’anar de seguida a treballar. 0
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. H---d’-n-- -- s---ida--l---t-e. H-- d----- d- s------ a- m----- H-m d-a-a- d- s-g-i-a a- m-t-e- ------------------------------- Hem d’anar de seguida al metge. 0
Jums jāgaida autobuss. Heu-d-e--e-a- -’a----ús. H-- d-------- l--------- H-u d-e-p-r-r l-a-t-b-s- ------------------------ Heu d’esperar l’autobús. 0
Jums jāgaida vilciens. H-- -’e--e--r el --en. H-- d-------- e- t---- H-u d-e-p-r-r e- t-e-. ---------------------- Heu d’esperar el tren. 0
Jums jāgaida taksometrs. He- --e-p-r-- el--ax-. H-- d-------- e- t---- H-u d-e-p-r-r e- t-x-. ---------------------- Heu d’esperar el taxi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…