Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   ca L’hora

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [vuit]

L’hora

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! P--don-! P------- P-r-o-i- -------- Perdoni! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Qu-na--o-a-és--s- u- -la-? Q---- h--- é-- s- u- p---- Q-i-a h-r- é-, s- u- p-a-? -------------------------- Quina hora és, si us plau? 0
Liels paldies. Mol-e- gràc---. M----- g------- M-l-e- g-à-i-s- --------------- Moltes gràcies. 0
Pulkstenis ir viens. És--a --a. É- l- u--- É- l- u-a- ---------- És la una. 0
Pulkstenis ir divi. Só--les----s. S-- l-- d---- S-n l-s d-e-. ------------- Són les dues. 0
Pulkstenis ir trīs. S-n les -r-s. S-- l-- t---- S-n l-s t-e-. ------------- Són les tres. 0
Pulkstenis ir četri. S-- les-----re. S-- l-- q------ S-n l-s q-a-r-. --------------- Són les quatre. 0
Pulkstenis ir pieci. Só----- c---. S-- l-- c---- S-n l-s c-n-. ------------- Són les cinc. 0
Pulkstenis ir seši. Só- l----i-. S-- l-- s--- S-n l-s s-s- ------------ Són les sis. 0
Pulkstenis ir septiņi. S-----s-set. S-- l-- s--- S-n l-s s-t- ------------ Són les set. 0
Pulkstenis ir astoņi. S----e-----t. S-- l-- v---- S-n l-s v-i-. ------------- Són les vuit. 0
Pulkstenis ir deviņi. S-n---s n-u. S-- l-- n--- S-n l-s n-u- ------------ Són les nou. 0
Pulkstenis ir desmit. Són --s --u. S-- l-- d--- S-n l-s d-u- ------------ Són les deu. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. Són -es ---e. S-- l-- o---- S-n l-s o-z-. ------------- Són les onze. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. Són --- do--e. S-- l-- d----- S-n l-s d-t-e- -------------- Són les dotze. 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Un -------- ---x-n----e-on-. U- m---- t- s------- s------ U- m-n-t t- s-i-a-t- s-g-n-. ---------------------------- Un minut té seixanta segons. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. U-a ho-- -é seix-----m-n--s. U-- h--- t- s------- m------ U-a h-r- t- s-i-a-t- m-n-t-. ---------------------------- Una hora té seixanta minuts. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. U---i--té -i-----q-a----h----. U- d-- t- v------------ h----- U- d-a t- v-n-----u-t-e h-r-s- ------------------------------ Un dia té vint-i-quatre hores. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!