Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   af om iets te moet

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [twee en sewentig]

om iets te moet

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
vajadzēt moet m--- m-e- ---- moet 0
Man jānosūta vēstule. Ek ------i----i-- ---. E- m--- d-- b---- p--- E- m-e- d-e b-i-f p-s- ---------------------- Ek moet die brief pos. 0
Man jāsamaksā par viesnīcu. E--m--t-die--ote- --ta-l. E- m--- d-- h---- b------ E- m-e- d-e h-t-l b-t-a-. ------------------------- Ek moet die hotel betaal. 0
Tev agri jāceļas. Jy --et-vr----o--t--n. J- m--- v---- o------- J- m-e- v-o-g o-s-a-n- ---------------------- Jy moet vroeg opstaan. 0
Tev daudz jāstrādā. Jy ---- -ai---erk. J- m--- b--- w---- J- m-e- b-i- w-r-. ------------------ Jy moet baie werk. 0
Tev jābūt precīzam. J---oe- stip-e--k-wees. J- m--- s-------- w---- J- m-e- s-i-t-l-k w-e-. ----------------------- Jy moet stiptelik wees. 0
Viņam jāuzpilda degviela. H--m--t-b---ds-of ---. H- m--- b-------- k--- H- m-e- b-a-d-t-f k-y- ---------------------- Hy moet brandstof kry. 0
Viņam jāsalabo mašīna. H- --et d-- ------h-rs---. H- m--- d-- m---- h------- H- m-e- d-e m-t-r h-r-t-l- -------------------------- Hy moet die motor herstel. 0
Viņam jānomazgā mašīna. Hy mo-t---- mo-or wa-. H- m--- d-- m---- w--- H- m-e- d-e m-t-r w-s- ---------------------- Hy moet die motor was. 0
Viņai jāiepērkas. Sy-m--t in-o---s-doen. S- m--- i------- d---- S- m-e- i-k-p-e- d-e-. ---------------------- Sy moet inkopies doen. 0
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. S- -o-t-d-e---onste---ko-n-a-k. S- m--- d-- w------- s--------- S- m-e- d-e w-o-s-e- s-o-n-a-k- ------------------------------- Sy moet die woonstel skoonmaak. 0
Viņai jāmazgā veļa. S--moe- --e --s-oe---a-. S- m--- d-- w------ w--- S- m-e- d-e w-s-o-d w-s- ------------------------ Sy moet die wasgoed was. 0
Mums tūlīt jāiet uz skolu. O-- m-e- -nm---eli---k--l--o- --a-. O-- m--- o--------- s---- t-- g---- O-s m-e- o-m-d-e-i- s-o-l t-e g-a-. ----------------------------------- Ons moet onmiddelik skool toe gaan. 0
Mums tūlīt jāiet uz darbu. O----o-t-on--dd-lik-we-k-t-e--a-n. O-- m--- o--------- w--- t-- g---- O-s m-e- o-m-d-e-i- w-r- t-e g-a-. ---------------------------------- Ons moet onmiddelik werk toe gaan. 0
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. Ons -o-t-on-----li- d-kte--t-- g-an. O-- m--- o--------- d----- t-- g---- O-s m-e- o-m-d-e-i- d-k-e- t-e g-a-. ------------------------------------ Ons moet onmiddelik dokter toe gaan. 0
Jums jāgaida autobuss. Jul---mo-t -ag-v-r -ie-b--. J---- m--- w-- v-- d-- b--- J-l-e m-e- w-g v-r d-e b-s- --------------------------- Julle moet wag vir die bus. 0
Jums jāgaida vilciens. J--le --et -a- v---d-e -r-i-. J---- m--- w-- v-- d-- t----- J-l-e m-e- w-g v-r d-e t-e-n- ----------------------------- Julle moet wag vir die trein. 0
Jums jāgaida taksometrs. J-l---m-et w----i---ie-ta--. J---- m--- w-- v-- d-- t---- J-l-e m-e- w-g v-r d-e t-x-. ---------------------------- Julle moet wag vir die taxi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…