Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   lt ką privalėti

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [septyniasdešimt du]

ką privalėti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
vajadzēt pr------- - --r-ti p-------- / t----- p-i-a-ė-i / t-r-t- ------------------ privalėti / turėti 0
Man jānosūta vēstule. A--priv--a- - t--iu--š--ų--- la---ą. A- p------- / t---- i------- l------ A- p-i-a-a- / t-r-u i-s-ų-t- l-i-k-. ------------------------------------ Aš privalau / turiu išsiųsti laišką. 0
Man jāsamaksā par viesnīcu. Aš-p--vala--- -uri- ---ok-ti -ž-vi-šb-tį. A- p------- / t---- s------- u- v-------- A- p-i-a-a- / t-r-u s-m-k-t- u- v-e-b-t-. ----------------------------------------- Aš privalau / turiu sumokėti už viešbutį. 0
Tev agri jāceļas. Tu--u-----ks-- ke-t-s. T- t--- a----- k------ T- t-r- a-k-t- k-l-i-. ---------------------- Tu turi anksti keltis. 0
Tev daudz jāstrādā. T- tu-- -au- d-r--i. T- t--- d--- d------ T- t-r- d-u- d-r-t-. -------------------- Tu turi daug dirbti. 0
Tev jābūt precīzam. T- tur--------o---/ ---i p-nktualus-/-----ti -a---. T- t--- n-------- / b--- p--------- / a----- l----- T- t-r- n-v-l-o-i / b-t- p-n-t-a-u- / a-e-t- l-i-u- --------------------------------------------------- Tu turi nevėluoti / būti punktualus / ateiti laiku. 0
Viņam jāuzpilda degviela. J-s -u------------i--eg--ų. J-- t--- p--------- d------ J-s t-r- p-i-i-i-t- d-g-l-. --------------------------- Jis turi prisipilti degalų. 0
Viņam jāsalabo mašīna. Jis t-ri--u-emo--uo-- a--om-bi-į. J-- t--- s----------- a---------- J-s t-r- s-r-m-n-u-t- a-t-m-b-l-. --------------------------------- Jis turi suremontuoti automobilį. 0
Viņam jānomazgā mašīna. J-- t--i n--laut- ---o------. J-- t--- n------- a---------- J-s t-r- n-p-a-t- a-t-m-b-l-. ----------------------------- Jis turi nuplauti automobilį. 0
Viņai jāiepērkas. J--t--- apsi--r--i. J- t--- a---------- J- t-r- a-s-p-r-t-. ------------------- Ji turi apsipirkti. 0
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. Ji--ur- -v--k-ti-bu--. J- t--- t------- b---- J- t-r- t-a-k-t- b-t-. ---------------------- Ji turi tvarkyti butą. 0
Viņai jāmazgā veļa. Ji-t--- sk--bt--s-a--i----. J- t--- s------ s---------- J- t-r- s-a-b-i s-a-b-n-u-. --------------------------- Ji turi skalbti skalbinius. 0
Mums tūlīt jāiet uz skolu. (--s- -uo- turi-e-e-ti-- m--ykl-. (---- t--- t----- e--- į m------- (-e-) t-o- t-r-m- e-t- į m-k-k-ą- --------------------------------- (Mes) tuoj turime eiti į mokyklą. 0
Mums tūlīt jāiet uz darbu. (Mes- -----t-r----ei-i - d-r-ą. (---- t--- t----- e--- į d----- (-e-) t-o- t-r-m- e-t- į d-r-ą- ------------------------------- (Mes) tuoj turime eiti į darbą. 0
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. (--s)--u-- ----m--e-ti -a--gydy--j-. (---- t--- t----- e--- p-- g-------- (-e-) t-o- t-r-m- e-t- p-s g-d-t-j-. ------------------------------------ (Mes) tuoj turime eiti pas gydytoją. 0
Jums jāgaida autobuss. (--s)--u--t---a-k---a-tobus-. (---- t----- l----- a-------- (-ū-) t-r-t- l-u-t- a-t-b-s-. ----------------------------- (Jūs) turite laukti autobuso. 0
Jums jāgaida vilciens. (Jū---t-r-t- -aukt- tra-ki-i-. (---- t----- l----- t--------- (-ū-) t-r-t- l-u-t- t-a-k-n-o- ------------------------------ (Jūs) turite laukti traukinio. 0
Jums jāgaida taksometrs. (-ū-- -ur-te laukt--tak-i. (---- t----- l----- t----- (-ū-) t-r-t- l-u-t- t-k-i- -------------------------- (Jūs) turite laukti taksi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…