Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   ca Fruites i aliments

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [quinze]

Fruites i aliments

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. (J-) t--- u-- m------. (Jo) tinc una maduixa. 0
Man ir kivi un melone. (J-) t--- u- k--- i u- m---. (Jo) tinc un kiwi i un meló. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. (J-) t--- u-- t------ i u-- a-----. (Jo) tinc una taronja i una aranja. 0
Man ir ābols un mango. (J-) t--- u-- p--- i u- m----. (Jo) tinc una poma i un mango. 0
Man ir banāns un ananass. (J-) t--- u- p----- / u-- b----- i u-- p---- a--------. (Jo) tinc un plàtan / una banana i una pinya americana. 0
Es gatavoju augļu salātus. (J-) f--- u-- a------ d- f------. (Jo) faig una amanida de fruites. 0
Es ēdu tostermaizi. (J-) m---- u-- t------ d- p- / u-- l----- d- p- t-----. (Jo) menjo una torrada de pa / una llesca de pa torrat. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. (J-) m---- u-- t------ d- p- / u-- l----- d- p- t----- a-- m------. (Jo) menjo una torrada de pa / una llesca de pa torrat amb mantega. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. (J-) m---- u-- t------ d- p- / u-- l----- d- p- t----- a-- m------ i m--------. (Jo) menjo una torrada de pa / una llesca de pa torrat amb mantega i melmelada. 0
Es ēdu sendviču. (J-) m---- u- e------. (Jo) menjo un entrepà. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. (J-) m---- u- e------ a-- m--------. (Jo) menjo un entrepà amb margarina. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. (J-) m---- u- e------ a-- m-------- i t-------. (Jo) menjo un entrepà amb margarina i tomàquet. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Ne-------- p- i a----. Necessitem pa i arròs. 0
Mums vajag zivis un steikus. Ne-------- p--- i b------. Necessitem peix i bistecs. 0
Mums vajag picu un spageti. Ne-------- p---- i e---------. Necessitem pizza i espaguetis. 0
Ko mums vēl vajag? Qu- m-- n---------? Què més necessitem? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Ne-------- p---------- i t-------- p-- a l- s---. Necessitem pastanagues i tomàquets per a la sopa. 0
Kur ir lielveikals? On é- e- s----------? On és el supermercat? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!