Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   ca Conjuncions 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [noranta-set]

Conjuncions 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. E- v- q-e-ar-a---mit-e---r----- la tel-v---- --------nces-. E- v- q----- a------ e----- q-- l- t-------- e----- e------ E- v- q-e-a- a-o-m-t e-c-r- q-e l- t-l-v-s-ó e-t-v- e-c-s-. ----------------------------------------------------------- Es va quedar adormit encara que la televisió estava encesa. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. E- -- qu-d-r-tot-i --- ----r- ta-d. E- v- q----- t-- i q-- j- e-- t---- E- v- q-e-a- t-t i q-e j- e-a t-r-. ----------------------------------- Es va quedar tot i que ja era tard. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. E-l--- -- -e-ir t-t-i -u--ens -aviem-cit--. E-- n- v- v---- t-- i q-- e-- h----- c----- E-l n- v- v-n-r t-t i q-e e-s h-v-e- c-t-t- ------------------------------------------- Ell no va venir tot i que ens haviem citat. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. L- t-l-v--ió-----va e--e--. T---i----ò- es-va-q-ed-r-a---m-t. L- t-------- e----- e------ T-- i a---- e- v- q----- a------- L- t-l-v-s-ó e-t-v- e-c-s-. T-t i a-x-, e- v- q-e-a- a-o-m-t- ------------------------------------------------------------- La televisió estava encesa. Tot i això, es va quedar adormit. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. Ja-era-tar-.-T-n----ix- -ncara----v--q--d-r. J- e-- t---- T--------- e----- e- v- q------ J- e-a t-r-. T-n-a-e-x- e-c-r- e- v- q-e-a-. -------------------------------------------- Ja era tard. Tanmateix, encara es va quedar. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. E-s--a-ie- c--a-- T----t---,-e---n- va ve-i-. E-- h----- c----- T--------- e-- n- v- v----- E-s h-v-e- c-t-t- T-n-a-e-x- e-l n- v- v-n-r- --------------------------------------------- Ens haviem citat. Tanmateix, ell no va venir. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. En---- que--o té---r-í--d- -on-ui-- --n-ueix. E----- q-- n- t- p----- d- c------- c-------- E-c-r- q-e n- t- p-r-í- d- c-n-u-r- c-n-u-i-. --------------------------------------------- Encara que no té permís de conduir, condueix. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. E---r------l--ca-ret--- ---à c--er------gel,---n-u-i- -o-t rà-id-me-t. E----- q-- l- c-------- e--- c------ d- g--- c------- m--- r---------- E-c-r- q-e l- c-r-e-e-a e-t- c-b-r-a d- g-l- c-n-u-i- m-l- r-p-d-m-n-. ---------------------------------------------------------------------- Encara que la carretera està coberta de gel, condueix molt ràpidament. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. E----a q-- ---à borr--xo, va e- bi-ic----. E----- q-- e--- b-------- v- e- b--------- E-c-r- q-e e-t- b-r-a-x-, v- e- b-c-c-e-a- ------------------------------------------ Encara que està borratxo, va en bicicleta. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. No-té p-r-----e-co-d-ir- -an------, con-----. N- t- p----- d- c------- T--------- c-------- N- t- p-r-í- d- c-n-u-r- T-n-a-e-x- c-n-u-i-. --------------------------------------------- No té permís de conduir. Tanmateix, condueix. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. La -ar-e--r- est---o-e-----e g-l. T--ma--ix,--on--eix--olt--e -re---. L- c-------- e--- c------ d- g--- T--------- c------- m--- d- p------ L- c-r-e-e-a e-t- c-b-r-a d- g-l- T-n-a-e-x- c-n-u-i- m-l- d- p-e-s-. --------------------------------------------------------------------- La carretera està coberta de gel. Tanmateix, condueix molt de pressa. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. E--à -----t-----o-----ixò---- en b---c---a. E--- b-------- T-- i a---- v- e- b--------- E-t- b-r-a-x-. T-t i a-x-, v- e- b-c-c-e-a- ------------------------------------------- Està borratxo. Tot i això, va en bicicleta. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. No trob- ----- e-ca-a q-- h---s-u-i--. N- t---- f---- e----- q-- h- e-------- N- t-o-a f-i-a e-c-r- q-e h- e-t-d-a-. -------------------------------------- No troba feina encara que ha estudiat. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. (-ll-)-no v--a- metg- e---r- q-e -i-fa -al. (----- n- v- a- m---- e----- q-- l- f- m--- (-l-a- n- v- a- m-t-e e-c-r- q-e l- f- m-l- ------------------------------------------- (Ella) no va al metge encara que li fa mal. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. (---a----m-----n-cot-- e----a-que--o-t------r-. (----- c----- u- c---- e----- q-- n- t- d------ (-l-a- c-m-r- u- c-t-e e-c-r- q-e n- t- d-n-r-. ----------------------------------------------- (Ella) compra un cotxe encara que no té diners. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. E--a ----s-ud-at. --- --a-xò- n--troba---a--e---. E--- h- e-------- T-- i a---- n- t---- u-- f----- E-l- h- e-t-d-a-. T-t i a-x-, n- t-o-a u-a f-i-a- ------------------------------------------------- Ella ha estudiat. Tot i això, no troba una feina. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. (A e---)-l- fa-ma-.-T-t-- a---, -o--a--- -----. (- e---- l- f- m--- T-- i a---- n- v- a- m----- (- e-l-) l- f- m-l- T-t i a-x-, n- v- a- m-t-e- ----------------------------------------------- (A ella) li fa mal. Tot i així, no va al metge. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. No-t- d-ne-s. -o--- ai-ò---s c-mpra -n-co--e. N- t- d------ T-- i a---- e- c----- u- c----- N- t- d-n-r-. T-t i a-x-, e- c-m-r- u- c-t-e- --------------------------------------------- No té diners. Tot i això, es compra un cotxe. 0

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…