Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   ca Els nombres ordinals

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [seixanta-u]

Els nombres ordinals

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. El p----- m-- é- g----. El primer mes és gener. 0
Otrais mēnesis ir februāris. El s---- m-- é- f-----. El segon mes és febrer. 0
Trešais mēnesis ir marts. El t----- m-- é- m---. El tercer mes és març. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. El q---- m-- é- a----. El quart mes és abril. 0
Piektais mēnesis ir maijs. El c----- m-- é- m---. El cinquè mes és maig. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. El s--- m-- é- j---. El sisè mes és juny. 0
Seši mēneši ir pusgads. Si- m---- s-- m-- a--. Sis mesos són mig any. 0
Janvāris, februāris, marts, Ge---- f------ m---, Gener, febrer, març, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. ab---- m---- j---. abril, maig, juny. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. El s--- m-- é- j-----. El setè mes és juliol. 0
Astotais mēnesis ir augusts. El v---- m-- é- a----. El vuitè mes és agost. 0
Devītais mēnesis ir septembris. El n--- m-- é- s-------. El novè mes és setembre. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. El d--- m-- é- o------. El desè mes és octubre. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. L’---- m-- é- n-------. L’onzè mes és novembre. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. El d---- m-- é- d-------. El dotzè mes és desembre. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Do--- m---- s-- u- a--. Dotze mesos són un any. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Ju----- a----- s-------, Juliol, agost, setembre, 0
oktobris, novembris un decembris. oc------ n------- i d-------. octubre, novembre i desembre. 0

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…