Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   ca argumentar alguna cosa 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [setanta-cinc]

argumentar alguna cosa 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? P--------o--e v--t-? P-- q-- n- v- v----- P-r q-è n- v- v-s-è- -------------------- Per què no ve vostè? 0
Laiks ir tik slikts. E--temps-és---------e--. E- t---- é- m--- d------ E- t-m-s é- m-l- d-l-n-. ------------------------ El temps és molt dolent. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. N- v-n- pe---è-e----im- é- -olt------t. N- v--- p----- e- c---- é- m--- d------ N- v-n- p-r-u- e- c-i-a é- m-l- d-l-n-. --------------------------------------- No vinc perquè el clima és molt dolent. 0
Kāpēc viņš nenāk? P-- q-- n--v-? P-- q-- n- v-- P-r q-è n- v-? -------------- Per què no ve? 0
Viņš nav uzaicināts. N- és c-n-i---. N- é- c-------- N- é- c-n-i-a-. --------------- No és convidat. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. N-------rq-è -- -s co-v--a-. N- v- p----- n- é- c-------- N- v- p-r-u- n- é- c-n-i-a-. ---------------------------- No ve perquè no és convidat. 0
Kāpēc tu nenāc? Per-què ---véns? P-- q-- n- v---- P-r q-è n- v-n-? ---------------- Per què no véns? 0
Man nav laika. N- t--c--em--. N- t--- t----- N- t-n- t-m-s- -------------- No tinc temps. 0
Es nenāku, jo man nav laika. No vi-c pe--u- -o ---- --m--. N- v--- p----- n- t--- t----- N- v-n- p-r-u- n- t-n- t-m-s- ----------------------------- No vinc perquè no tinc temps. 0
Kāpēc tu nepaliec? P-- q-è-n------uedes? P-- q-- n- e- q------ P-r q-è n- e- q-e-e-? --------------------- Per què no et quedes? 0
Man vēl jāstrādā. E--a---h-ig----t-e--ll-r. E----- h--- d- t--------- E-c-r- h-i- d- t-e-a-l-r- ------------------------- Encara haig de treballar. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. No-e-----do-p--q-- e--a-a --i- d- treba-l--. N- e- q---- p----- e----- h--- d- t--------- N- e- q-e-o p-r-u- e-c-r- h-i- d- t-e-a-l-r- -------------------------------------------- No em quedo perquè encara haig de treballar. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Per qu----’n-va--a? P-- q-- s--- v- j-- P-r q-è s-’- v- j-? ------------------- Per què se’n va ja? 0
Es esmu nogurusi. Esti---an-a-. E---- c------ E-t-c c-n-a-. ------------- Estic cansat. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Me’n vai--per-uè e---c can--t-/--ada. M--- v--- p----- e---- c----- / ----- M-’- v-i- p-r-u- e-t-c c-n-a- / --d-. ------------------------------------- Me’n vaig perquè estic cansat / -ada. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? P-r què--e’- va j-? P-- q-- s--- v- j-- P-r q-è s-’- v- j-? ------------------- Per què se’n va ja? 0
Ir jau vēls. Ja--s t---. J- é- t---- J- é- t-r-. ----------- Ja és tard. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Me-n -a-g----q-- -- és-ta--. M--- v--- p----- j- é- t---- M-’- v-i- p-r-u- j- é- t-r-. ---------------------------- Me’n vaig perquè ja és tard. 0

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…