Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   it dover fare qualcosa

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [settantadue]

dover fare qualcosa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
vajadzēt dovere d----- d-v-r- ------ dovere 0
Man jānosūta vēstule. D-vo--pe--re-la l--t---. D--- s------ l- l------- D-v- s-e-i-e l- l-t-e-a- ------------------------ Devo spedire la lettera. 0
Man jāsamaksā par viesnīcu. D--- p--a----’-l-er--. D--- p----- l--------- D-v- p-g-r- l-a-b-r-o- ---------------------- Devo pagare l’albergo. 0
Tev agri jāceļas. D--- alz---i-pr-st-. D--- a------ p------ D-v- a-z-r-i p-e-t-. -------------------- Devi alzarti presto. 0
Tev daudz jāstrādā. D-v- --vor-re--ol--. D--- l------- m----- D-v- l-v-r-r- m-l-o- -------------------- Devi lavorare molto. 0
Tev jābūt precīzam. D-v---ssere --nt-a-e. D--- e----- p-------- D-v- e-s-r- p-n-u-l-. --------------------- Devi essere puntuale. 0
Viņam jāuzpilda degviela. Lu- ---e -a-- b-n-ina. L-- d--- f--- b------- L-i d-v- f-r- b-n-i-a- ---------------------- Lui deve fare benzina. 0
Viņam jāsalabo mašīna. Lui -ev---g-i--t--e-la-m-c-hina. L-- d--- a--------- l- m-------- L-i d-v- a-g-u-t-r- l- m-c-h-n-. -------------------------------- Lui deve aggiustare la macchina. 0
Viņam jānomazgā mašīna. Lui -e----av-re la -a-c---a. L-- d--- l----- l- m-------- L-i d-v- l-v-r- l- m-c-h-n-. ---------------------------- Lui deve lavare la macchina. 0
Viņai jāiepērkas. L-i d----f--e-l-------. L-- d--- f--- l- s----- L-i d-v- f-r- l- s-e-a- ----------------------- Lei deve fare la spesa. 0
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. Le--dev- p-l--- la ca-a. L-- d--- p----- l- c---- L-i d-v- p-l-r- l- c-s-. ------------------------ Lei deve pulire la casa. 0
Viņai jāmazgā veļa. Le---e--------e ---b---ch--i-. L-- d--- l----- l- b---------- L-i d-v- l-v-r- l- b-a-c-e-i-. ------------------------------ Lei deve lavare la biancheria. 0
Mums tūlīt jāiet uz skolu. D-b-ia-- -n--r- s----- --s-uo-a. D------- a----- s----- a s------ D-b-i-m- a-d-r- s-b-t- a s-u-l-. -------------------------------- Dobbiamo andare subito a scuola. 0
Mums tūlīt jāiet uz darbu. Dob----o a--a-- su-it---l la-o--. D------- a----- s----- a- l------ D-b-i-m- a-d-r- s-b-t- a- l-v-r-. --------------------------------- Dobbiamo andare subito al lavoro. 0
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. Do---a-- -nda-e-su-it--d-l --d-c-. D------- a----- s----- d-- m------ D-b-i-m- a-d-r- s-b-t- d-l m-d-c-. ---------------------------------- Dobbiamo andare subito dal medico. 0
Jums jāgaida autobuss. Do-ete---pet-are l’--t----. D----- a-------- l--------- D-v-t- a-p-t-a-e l-a-t-b-s- --------------------------- Dovete aspettare l’autobus. 0
Jums jāgaida vilciens. Dove-e a---t-a-- i- -re--. D----- a-------- i- t----- D-v-t- a-p-t-a-e i- t-e-o- -------------------------- Dovete aspettare il treno. 0
Jums jāgaida taksometrs. D----e as---t----i----ssì. D----- a-------- i- t----- D-v-t- a-p-t-a-e i- t-s-ì- -------------------------- Dovete aspettare il tassì. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…