Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   ca argumentar alguna cosa 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [setanta-set]

argumentar alguna cosa 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? P----uè -o---n-- -l -----s? P-- q-- n- m---- e- p------ P-r q-è n- m-n-a e- p-s-í-? --------------------------- Per què no menja el pastís? 0
Man jāsamazina svars. Ha-g de-p--dre -e-. H--- d- p----- p--- H-i- d- p-r-r- p-s- ------------------- Haig de perdre pes. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. (J-)----m--j--perqu--he de-p---r---es. (--- n- m---- p----- h- d- p----- p--- (-o- n- m-n-o p-r-u- h- d- p-r-r- p-s- -------------------------------------- (Jo) no menjo perquè he de perdre pes. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Pe---uè n- e- -eu ---ce--e--? P-- q-- n- e- b-- l- c------- P-r q-è n- e- b-u l- c-r-e-a- ----------------------------- Per què no es beu la cervesa? 0
Man vēl jābrauc. E-ca-a -aig d-------ir. E----- h--- d- c------- E-c-r- h-i- d- c-n-u-r- ----------------------- Encara haig de conduir. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Jo------c--------e-c-r- --ig ---c-n--i-. J- n- b-- p----- e----- h--- d- c------- J- n- b-c p-r-u- e-c-r- h-i- d- c-n-u-r- ---------------------------------------- Jo no bec perquè encara haig de conduir. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Pe- q-- -o------u--el--a-è? P-- q-- n- e- b--- e- c---- P-r q-è n- e- b-u- e- c-f-? --------------------------- Per què no et beus el cafè? 0
Tā ir auksta. Est- ---d. E--- f---- E-t- f-e-. ---------- Està fred. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. J- n--m--l --c---rq-è------fr-d. J- n- m--- b-- p----- e--- f---- J- n- m-’- b-c p-r-u- e-t- f-e-. -------------------------------- Jo no me’l bec perquè està fred. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? P-- -uè n--et --u---- --? P-- q-- n- e- b--- e- t-- P-r q-è n- e- b-u- e- t-? ------------------------- Per què no et beus el te? 0
Man nav cukura. No--i-- s----. N- t--- s----- N- t-n- s-c-e- -------------- No tinc sucre. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. N- m--- --- perqu--no ti---su-re. N- m--- b-- p----- n- t--- s----- N- m-’- b-c p-r-u- n- t-n- s-c-e- --------------------------------- No me’l bec perquè no tinc sucre. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? P-- què----es --nj- l--s-pa? P-- q-- n- e- m---- l- s---- P-r q-è n- e- m-n-a l- s-p-? ---------------------------- Per què no es menja la sopa? 0
Es to nepasūtīju. N- -’he d----a--. N- l--- d-------- N- l-h- d-m-n-d-. ----------------- No l’he demanada. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. No-me ---menj- pe--uè n- -’-- d---n---. N- m- l- m---- p----- n- l--- d-------- N- m- l- m-n-o p-r-u- n- l-h- d-m-n-d-. --------------------------------------- No me la menjo perquè no l’he demanada. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Pe- qu- n---e--- -- c---? P-- q-- n- m---- l- c---- P-r q-è n- m-n-a l- c-r-? ------------------------- Per què no menja la carn? 0
Es esmu veģetāriete. Só- -egeta-i-. S-- v--------- S-c v-g-t-r-à- -------------- Sóc vegetarià. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. N--l--m---o p-r--- -ó---e-eta--à. N- l- m---- p----- s-- v--------- N- l- m-n-o p-r-u- s-c v-g-t-r-à- --------------------------------- No la menjo perquè sóc vegetarià. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…