Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   ca Passat 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [vuitanta-dos]

Passat 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Havi-s-de tru-a--a u-a---bulà-c-a? H----- d- t----- a u-- a---------- H-v-e- d- t-u-a- a u-a a-b-l-n-i-? ---------------------------------- Havies de trucar a una ambulància? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Hav--- -- -r--a- a--metg-? H----- d- t----- a- m----- H-v-e- d- t-u-a- a- m-t-e- -------------------------- Havies de trucar al metge? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? H-vi-s--- t--car-a--a-po----a? H----- d- t----- a l- p------- H-v-e- d- t-u-a- a l- p-l-c-a- ------------------------------ Havies de trucar a la policia? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. T- el -ú-e-- d- t-l-f--?-F- -o -es -l-t----. T- e- n----- d- t------- F- n- r-- e- t----- T- e- n-m-r- d- t-l-f-n- F- n- r-s e- t-n-a- -------------------------------------------- Té el número de telèfon? Fa no res el tenia. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. T- ---dreç-- F--n- re--l---e--a. T- l-------- F- n- r-- l- t----- T- l-a-r-ç-? F- n- r-s l- t-n-a- -------------------------------- Té l’adreça? Fa no res la tenia. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Té -l --a -e -- c-----?-F- n- --s-el ---i-. T- e- p-- d- l- c------ F- n- r-- e- t----- T- e- p-a d- l- c-u-a-? F- n- r-s e- t-n-a- ------------------------------------------- Té el pla de la ciutat? Fa no res el tenia. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Va-v-ni--a l--ora?--- va po-e- -e--r ------r-. V- v---- a l------ N- v- p---- v---- a l------ V- v-n-r a l-h-r-? N- v- p-d-r v-n-r a l-h-r-. ---------------------------------------------- Va venir a l’hora? No va poder venir a l’hora. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Q-- -a----b-- -l--a----N--v- p-der-t---a--el c-mí. Q-- v- t----- e- c---- N- v- p---- t----- e- c---- Q-e v- t-o-a- e- c-m-? N- v- p-d-r t-o-a- e- c-m-. -------------------------------------------------- Que va trobar el camí? No va poder trobar el camí. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. T’--t-n--?--o-em-po-ia --te--re. T--------- N- e- p---- e-------- T-e-t-n-a- N- e- p-d-a e-t-n-r-. -------------------------------- T’entenia? No em podia entendre. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Pe--q----- -a- ---er a--iba--a l-hora? P-- q-- n- v-- p---- a------ a l------ P-r q-è n- v-s p-d-r a-r-b-r a l-h-r-? -------------------------------------- Per què no vas poder arribar a l’hora? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Pe- qu- ---va--pod-r t-ob-- el c--í? P-- q-- n- v-- p---- t----- e- c---- P-r q-è n- v-s p-d-r t-o-a- e- c-m-? ------------------------------------ Per què no vas poder trobar el camí? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Pe---u---o--- p-die--e------e? P-- q-- n- e- p----- e-------- P-r q-è n- e- p-d-e- e-t-n-r-? ------------------------------ Per què no el podies entendre? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. No-v----pod-r--rrib-r-a ---o-----r-u--no-anav-n---s--utob--o-. N- v--- p---- a------ a l----- p----- n- a----- e-- a--------- N- v-i- p-d-r a-r-b-r a l-h-r- p-r-u- n- a-a-e- e-s a-t-b-s-s- -------------------------------------------------------------- No vaig poder arribar a l’hora perquè no anaven els autobusos. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. N---aig-po----t-o-a- -- cam-,-pe--uè--o--e-i- -n---a d- la-------. N- v--- p---- t----- e- c---- p----- n- t---- u- p-- d- l- c------ N- v-i- p-d-r t-o-a- e- c-m-, p-r-u- n- t-n-a u- p-a d- l- c-u-a-. ------------------------------------------------------------------ No vaig poder trobar el camí, perquè no tenia un pla de la ciutat. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. No----podia---t-nd-e-pe-q-------ús-ca ---av--mo----lt-. N- e- p---- e------- p----- l- m----- e----- m--- a---- N- e- p-d-a e-t-n-r- p-r-u- l- m-s-c- e-t-v- m-l- a-t-. ------------------------------------------------------- No el podia entendre perquè la música estava molt alta. 0
Man bija jāņem taksometrs. V-i---a--- ---p--nd-e-u--t-x-. V--- h---- d- p------ u- t---- V-i- h-v-r d- p-e-d-e u- t-x-. ------------------------------ Vaig haver de prendre un taxi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Vai- h-v---de--om--ar u--pla-de l- ciutat. V--- h---- d- c------ u- p-- d- l- c------ V-i- h-v-r d- c-m-r-r u- p-a d- l- c-u-a-. ------------------------------------------ Vaig haver de comprar un pla de la ciutat. 0
Man bija jāizslēdz radio. V-i---av-r d’-pagar-l---àdio. V--- h---- d------- l- r----- V-i- h-v-r d-a-a-a- l- r-d-o- ----------------------------- Vaig haver d’apagar la ràdio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.