Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   ca Els transports públics

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [trenta-sis]

Els transports públics

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? On-és-l- -a------e-l-au-o-ús? O- é- l- p----- d- l--------- O- é- l- p-r-d- d- l-a-t-b-s- ----------------------------- On és la parada de l’autobús? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Q--n---t-b-s va -l--en--- de l---iuta-? Q--- a------ v- a- c----- d- l- c------ Q-i- a-t-b-s v- a- c-n-r- d- l- c-u-a-? --------------------------------------- Quin autobús va al centre de la ciutat? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Qu--a l-ni---- de prendre? Q---- l---- h- d- p------- Q-i-a l-n-a h- d- p-e-d-e- -------------------------- Quina línia he de prendre? 0
Vai man ir jāpārsēžas? H-u-é -e--an--a- d’a--ob-s? H---- d- c------ d--------- H-u-é d- c-n-i-r d-a-t-b-s- --------------------------- Hauré de canviar d’autobús? 0
Kur man ir jāpārsēžas? O------- ca--i-r? O- h- d- c------- O- h- d- c-n-i-r- ----------------- On he de canviar? 0
Cik maksā braukšanas biļete? Q---t-co--a -n ----le-? Q---- c---- u- b------- Q-a-t c-s-a u- b-t-l-t- ----------------------- Quant costa un bitllet? 0
Cik pieturu ir līdz centram? Q--n-e--p-ra-es----ha--in-----c-ntre? Q------ p------ h- h- f--- a- c------ Q-a-t-s p-r-d-s h- h- f-n- a- c-n-r-? ------------------------------------- Quantes parades hi ha fins al centre? 0
Jums šeit jāizkāpj. Heu de b----r-aq-í. H-- d- b----- a---- H-u d- b-i-a- a-u-. ------------------- Heu de baixar aquí. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. H---de b--x-r---r -arre-e. H-- d- b----- p-- d------- H-u d- b-i-a- p-r d-r-e-e- -------------------------- Heu de baixar per darrere. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. E- pròxi- metr- ar-i---d----í -inc-------. E- p----- m---- a----- d----- c--- m------ E- p-ò-i- m-t-o a-r-b- d-a-u- c-n- m-n-t-. ------------------------------------------ El pròxim metro arriba d’aquí cinc minuts. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. E- p--x-- -ra--ia-a-ri-a--’aquí -e- m----s. E- p----- t------ a----- d----- d-- m------ E- p-ò-i- t-a-v-a a-r-b- d-a-u- d-u m-n-t-. ------------------------------------------- El pròxim tramvia arriba d’aquí deu minuts. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. E- prò----auto--s----ib- d’-q-í qu--z--m-n-ts. E- p----- a------ a----- d----- q----- m------ E- p-ò-i- a-t-b-s a-r-b- d-a-u- q-i-z- m-n-t-. ---------------------------------------------- El pròxim autobús arriba d’aquí quinze minuts. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Qu----a-s- -l-da-r-r tr-n? Q--- p---- e- d----- t---- Q-a- p-s-a e- d-r-e- t-e-? -------------------------- Quan passa el darrer tren? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Qu------s---l d--re--t--mvi-? Q--- p---- e- d----- t------- Q-a- p-s-a e- d-r-e- t-a-v-a- ----------------------------- Quan passa el darrer tramvia? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Quan ---sa -- -a-rer -ut-bús? Q--- p---- e- d----- a------- Q-a- p-s-a e- d-r-e- a-t-b-s- ----------------------------- Quan passa el darrer autobús? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Q-e-t---i-lle-? Q-- t- b------- Q-e t- b-t-l-t- --------------- Que té bitllet? 0
Biļete? – Nē, man nav. B----et?-- -o--no en ----. B------- – N-- n- e- t---- B-t-l-t- – N-, n- e- t-n-. -------------------------- Bitllet? – No, no en tinc. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. L-avo-s -o-t--ha de p--a---n- m--ta. L------ v---- h- d- p---- u-- m----- L-a-o-s v-s-è h- d- p-g-r u-a m-l-a- ------------------------------------ Llavors vostè ha de pagar una multa. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?