Sarunvārdnīca

lv kaut ko vajadzēt   »   uk Щось мусити

72 [septiņdesmit divi]

kaut ko vajadzēt

kaut ko vajadzēt

72 [сімдесят два]

72 [simdesyat dva]

Щось мусити

[Shchosʹ musyty]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
vajadzēt М---ти М----- М-с-т- ------ Мусити 0
M---ty M----- M-s-t- ------ Musyty
Man jānosūta vēstule. Я му-у--ід---в-т--л---. Я м--- в--------- л---- Я м-ш- в-д-р-в-т- л-с-. ----------------------- Я мушу відправити лист. 0
Y---us-- -id-ra-yt- l-st. Y- m---- v--------- l---- Y- m-s-u v-d-r-v-t- l-s-. ------------------------- YA mushu vidpravyty lyst.
Man jāsamaksā par viesnīcu. Я ---у-з--л-тити--а -от--ь. Я м--- з-------- з- г------ Я м-ш- з-п-а-и-и з- г-т-л-. --------------------------- Я мушу заплатити за готель. 0
YA-m-s---zaplat-ty--a ---elʹ. Y- m---- z-------- z- h------ Y- m-s-u z-p-a-y-y z- h-t-l-. ----------------------------- YA mushu zaplatyty za hotelʹ.
Tev agri jāceļas. Т- -уси- в-та-и р-но. Т- м---- в----- р---- Т- м-с-ш в-т-т- р-н-. --------------------- Ти мусиш встати рано. 0
Ty mus--h -sta-- ---o. T- m----- v----- r---- T- m-s-s- v-t-t- r-n-. ---------------------- Ty musysh vstaty rano.
Tev daudz jāstrādā. Ти-м-с----а-ат- пра--ва--. Т- м---- б----- п--------- Т- м-с-ш б-г-т- п-а-ю-а-и- -------------------------- Ти мусиш багато працювати. 0
Ty--u--sh -ahato---a-syu---y. T- m----- b----- p----------- T- m-s-s- b-h-t- p-a-s-u-a-y- ----------------------------- Ty musysh bahato pratsyuvaty.
Tev jābūt precīzam. Ти м-с-ш-б--и ---кт-альн-м. Т- м---- б--- п------------ Т- м-с-ш б-т- п-н-т-а-ь-и-. --------------------------- Ти мусиш бути пунктуальним. 0
Ty mu-ysh--u-y --------ʹny-. T- m----- b--- p------------ T- m-s-s- b-t- p-n-t-a-ʹ-y-. ---------------------------- Ty musysh buty punktualʹnym.
Viņam jāuzpilda degviela. В-----с----за-ра------. В-- м----- з----------- В-н м-с-т- з-п-а-и-и-я- ----------------------- Він мусить заправитися. 0
Vin-----t- zaprav--ysy-. V-- m----- z------------ V-n m-s-t- z-p-a-y-y-y-. ------------------------ Vin musytʹ zapravytysya.
Viņam jāsalabo mašīna. В-- м-си-ь---м---ув-ти---то-о-і--. В-- м----- р---------- а---------- В-н м-с-т- р-м-н-у-а-и а-т-м-б-л-. ---------------------------------- Він мусить ремонтувати автомобіль. 0
V-n-m--ytʹ--emon--v--y avtomob---. V-- m----- r---------- a---------- V-n m-s-t- r-m-n-u-a-y a-t-m-b-l-. ---------------------------------- Vin musytʹ remontuvaty avtomobilʹ.
Viņam jānomazgā mašīna. Ві--м-с--- ---и автом--і--. В-- м----- м--- а---------- В-н м-с-т- м-т- а-т-м-б-л-. --------------------------- Він мусить мити автомобіль. 0
Vi--m-s--ʹ-m-t- a-t----i--. V-- m----- m--- a---------- V-n m-s-t- m-t- a-t-m-b-l-. --------------------------- Vin musytʹ myty avtomobilʹ.
Viņai jāiepērkas. В--а м-с-ть--о---и-з--уп-. В--- м----- р----- з------ В-н- м-с-т- р-б-т- з-к-п-. -------------------------- Вона мусить робити закупи. 0
Vo-- mus-tʹ--ob-t- -ak-p-. V--- m----- r----- z------ V-n- m-s-t- r-b-t- z-k-p-. -------------------------- Vona musytʹ robyty zakupy.
Viņai jāuzkopj dzīvoklis. Вона -ус--ь-п--б-ати -ва-т---. В--- м----- п------- к-------- В-н- м-с-т- п-и-р-т- к-а-т-р-. ------------------------------ Вона мусить прибрати квартиру. 0
Vo-a m----ʹ -ry-rat-----r-yru. V--- m----- p------- k-------- V-n- m-s-t- p-y-r-t- k-a-t-r-. ------------------------------ Vona musytʹ prybraty kvartyru.
Viņai jāmazgā veļa. В-на --сить ---т--б--из-у. В--- м----- п---- б------- В-н- м-с-т- п-а-и б-л-з-у- -------------------------- Вона мусить прати білизну. 0
Vo-a musy-ʹ -raty b-l--nu. V--- m----- p---- b------- V-n- m-s-t- p-a-y b-l-z-u- -------------------------- Vona musytʹ praty bilyznu.
Mums tūlīt jāiet uz skolu. М- му---- ----й---йт---о-школи. М- м----- н------ й-- д- ш----- М- м-с-м- н-г-й-о й-и д- ш-о-и- ------------------------------- Ми мусимо негайно йти до школи. 0
M- musy---n---y̆------y-do sh----. M- m----- n------- y--- d- s------ M- m-s-m- n-h-y-n- y-t- d- s-k-l-. ---------------------------------- My musymo nehay̆no y̆ty do shkoly.
Mums tūlīt jāiet uz darbu. М- м--и-- -е-а----йти--- -об-т-. М- м----- н------ й-- н- р------ М- м-с-м- н-г-й-о й-и н- р-б-т-. -------------------------------- Ми мусимо негайно йти на роботу. 0
My -u--mo -eh-y̆-o-y-ty-na -obotu. M- m----- n------- y--- n- r------ M- m-s-m- n-h-y-n- y-t- n- r-b-t-. ---------------------------------- My musymo nehay̆no y̆ty na robotu.
Mums tūlīt jāiet pie ārsta. Ми-мусимо-н-гай-о й----о-л-ка-я. М- м----- н------ й-- д- л------ М- м-с-м- н-г-й-о й-и д- л-к-р-. -------------------------------- Ми мусимо негайно йти до лікаря. 0
My ---ym--ne----------y-do -ika--a. M- m----- n------- y--- d- l------- M- m-s-m- n-h-y-n- y-t- d- l-k-r-a- ----------------------------------- My musymo nehay̆no y̆ty do likarya.
Jums jāgaida autobuss. Ви----и---ч--ат---а --т-б--. В- м----- ч----- н- а------- В- м-с-т- ч-к-т- н- а-т-б-с- ---------------------------- Ви мусите чекати на автобус. 0
V- ---yt- che-a-y-na-a-to--s. V- m----- c------ n- a------- V- m-s-t- c-e-a-y n- a-t-b-s- ----------------------------- Vy musyte chekaty na avtobus.
Jums jāgaida vilciens. Ви ---ит- -е-а-и н---оїз-. В- м----- ч----- н- п----- В- м-с-т- ч-к-т- н- п-ї-д- -------------------------- Ви мусите чекати на поїзд. 0
V- musy-e c-ek-ty-na --i-zd. V- m----- c------ n- p------ V- m-s-t- c-e-a-y n- p-i-z-. ---------------------------- Vy musyte chekaty na poïzd.
Jums jāgaida taksometrs. Ви----ит--ч----и--а т-к-і. В- м----- ч----- н- т----- В- м-с-т- ч-к-т- н- т-к-і- -------------------------- Ви мусите чекати на таксі. 0
V--mus--- -he--ty--a -a-s-. V- m----- c------ n- t----- V- m-s-t- c-e-a-y n- t-k-i- --------------------------- Vy musyte chekaty na taksi.

Kādēļ ir tik daudz dažādu valodu?

Šodien pasaulē ir vairāk kā 6000 valodu. Tādēl nepieciešami tulki un tulkotāji. Ļoti sen atpakaļ visi vēl runāja vienā valodā. Tas mainījā, kad cilvēki sāka migrēt. Viņi pameta savu dzimteni, Āfriku, un ceļoja apkārt pasaulei. Šī attālināšanāsradīja arī valodniecisku atdalīšanos. Jo katra cilvēku grupa attīstīja savu sazināšanās veidu. Daudzas un dažādas valodas attīstījās no vienas protovalodas. Bet cilvēks nepalika pārāk ilgi vienā vietā. Tad valodas kļuva aizvien atšķirīgākas viena no otras. Pēc tam vairs kopējās saknes nav atpazīstamas. Turklāt, cilvēki nav dzīvojuši nošķirtībā tūkstošiem gadu. Vienmēr pastāvējusi saziņa starp citiem cilvēkiem. Tas izmainīja valodu. Tie aizņēmās elemtus no svešām valodām vai tās saplūda. Tādēļ valodu attīstība nekad nav beigusies. Līdz ar to, pārceļošana un kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem izskaidro lielo valodu skaitu. Cits jautājums ir, kādēļ valodas ir tik atšķirīgas. Katra evolūcija seko noteiktiem noteikumiem. Tātad, jābūt kādam iemeslam, kādēļ valodas ir tādas, ka tās ir. Šāda iemelsa dēļ zinātnieki ir bijusi tik ienteresēti valodās. Viņi gribētu zināt kādēļ valodas attīstas atšķirīgi. Lai to noskaidrotu, jāizseko valodas vēsturei. Tad var identificēt, kas un kad tās maina. Vēl nav zināms, kas ietekmē valodu attīstību. Izrādas, ka kulturālie priekšnoteikumi ir svarīgāki kā bioloģiskie. Tas nozīmē, ka dažādu cilvēku vēsture veido to valodu. Acīmredzot, valodas mums pastāsta vairāk nekā mēs zinām…