Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   lt ką pagrįsti 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [septyniasdešimt septyni]

ką pagrįsti 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? K-dė------) nev-l--te t-rto? K---- (---- n-------- t----- K-d-l (-ū-) n-v-l-o-e t-r-o- ---------------------------- Kodėl (jūs) nevalgote torto? 0
Man jāsamazina svars. (--) tu------m---i------. (--- t---- n------ s----- (-š- t-r-u n-m-s-i s-o-į- ------------------------- (Aš) turiu numesti svorį. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. (Aš) ne---gau,-n-- -u--u-n-mes-i-sv---. (--- n-------- n-- t---- n------ s----- (-š- n-v-l-a-, n-s t-r-u n-m-s-i s-o-į- --------------------------------------- (Aš) nevalgau, nes turiu numesti svorį. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Kod-l -j-s- ne-e-i--e ----s? K---- (---- n-------- a----- K-d-l (-ū-) n-g-r-a-e a-a-s- ---------------------------- Kodėl (jūs) negeriate alaus? 0
Man vēl jābrauc. (Aš) --r-t-rė--- va-i--t-. (--- d-- t------ v-------- (-š- d-r t-r-s-u v-ž-u-t-. -------------------------- (Aš) dar turėsiu važiuoti. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. (--)-nege--u----s da--turės----a----ti. (--- n------- n-- d-- t------ v-------- (-š- n-g-r-u- n-s d-r t-r-s-u v-ž-u-t-. --------------------------------------- (Aš) negeriu, nes dar turėsiu važiuoti. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? K------ege---k-v--? K---- n----- k----- K-d-l n-g-r- k-v-s- ------------------- Kodėl negeri kavos? 0
Tā ir auksta. Ji------o. J- a------ J- a-š-l-. ---------- Ji atšalo. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. A--jo- n----i-,--es-----t-alo ---r- ---ta. A- j-- n------- n-- j- a----- / y-- š----- A- j-s n-g-r-u- n-s j- a-š-l- / y-a š-l-a- ------------------------------------------ Aš jos negeriu, nes ji atšalo / yra šalta. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? K---- n-ger- -rb---s? K---- n----- a------- K-d-l n-g-r- a-b-t-s- --------------------- Kodėl negeri arbatos? 0
Man nav cukura. (A---netu--u-cukra--. (--- n------ c------- (-š- n-t-r-u c-k-a-s- --------------------- (Aš) neturiu cukraus. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. A--j-s---g-ri-- -----etu--- c--raus. A- j-- n------- n-- n------ c------- A- j-s n-g-r-u- n-s n-t-r-u c-k-a-s- ------------------------------------ Aš jos negeriu, nes neturiu cukraus. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Kod-l (jūs)-n-v---ot- -riu--s? K---- (---- n-------- s------- K-d-l (-ū-) n-v-l-o-e s-i-b-s- ------------------------------ Kodėl (jūs) nevalgote sriubos? 0
Es to nepasūtīju. (--)-jo- ---ž--s-k--u. (--- j-- n------------ (-š- j-s n-u-s-s-k-a-. ---------------------- (Aš) jos neužsisakiau. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. A---o---ev-l-----n-s---u--i--k--u. A- j-- n-------- n-- n------------ A- j-s n-v-l-a-, n-s n-u-s-s-k-a-. ---------------------------------- Aš jos nevalgau, nes neužsisakiau. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Kod-- (-----nev-l--te ---o-? K---- (---- n-------- m----- K-d-l (-ū-) n-v-l-o-e m-s-s- ---------------------------- Kodėl (jūs) nevalgote mėsos? 0
Es esmu veģetāriete. (-----e---a--s /--ė. (--- v-------- / --- (-š- v-g-t-r-s / --. -------------------- (Aš) vegetaras / -ė. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. A---os--ev-----, n---e-u --geta----/--ė. A- j-- n-------- n-- e-- v-------- / --- A- j-s n-v-l-a-, n-s e-u v-g-t-r-s / --. ---------------------------------------- Aš jos nevalgau, nes esu vegetaras / -ė. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…