Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   lt Tvarkymasis namuose

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [aštuoniolika]

Tvarkymasis namuose

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Ši-ndien---š---i-n-s. Š------- š----------- Š-a-d-e- š-š-a-i-n-s- --------------------- Šiandien šeštadienis. 0
Šodien mums ir laiks. Š-andi-n (--s) -u---- la-k-. Š------- (---- t----- l----- Š-a-d-e- (-e-) t-r-m- l-i-o- ---------------------------- Šiandien (mes) turime laiko. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Š----ien (---- va--m- -u-ą. Š------- (---- v----- b---- Š-a-d-e- (-e-) v-l-m- b-t-. --------------------------- Šiandien (mes) valome butą. 0
Es uzkopju vannas istabu. A- -alau-/ š-e---u -o-i-. A- v---- / š------ v----- A- v-l-u / š-e-č-u v-n-ą- ------------------------- Aš valau / šveičiu vonią. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Ma------a- p-a-n----t-m---lį. M--- v---- p----- a---------- M-n- v-r-s p-a-n- a-t-m-b-l-. ----------------------------- Mano vyras plauna automobilį. 0
Bērni tīra divriteņus. Vaikai-va-o--v-ra-iu-. V----- v--- d--------- V-i-a- v-l- d-i-a-i-s- ---------------------- Vaikai valo dviračius. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Senel- la-s-- -ėle-. S----- l----- g----- S-n-l- l-i-t- g-l-s- -------------------- Senelė laisto gėles. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. V-i-ai--varko -aik------ar-. V----- t----- v---- k------- V-i-a- t-a-k- v-i-ų k-m-a-į- ---------------------------- Vaikai tvarko vaikų kambarį. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Man- v-ras--va-ko ---o-r-š----į s-a-ą. M--- v---- t----- s--- r------- s----- M-n- v-r-s t-a-k- s-v- r-š-m-j- s-a-ą- -------------------------------------- Mano vyras tvarko savo rašomąjį stalą. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. (-š) --d--ska-----us ---k-lb----. (--- d--- s--------- į s--------- (-š- d-d- s-a-b-n-u- į s-a-b-k-ę- --------------------------------- (Aš) dedu skalbinius į skalbyklę. 0
Es izkaru veļu. (Aš)-džia---a- ska-bi-iu-. (--- d-------- s---------- (-š- d-i-u-t-u s-a-b-n-u-. -------------------------- (Aš) džiaustau skalbinius. 0
Es gludinu veļu. (-š)-----n- --a-b---u-. (--- l----- s---------- (-š- l-g-n- s-a-b-n-u-. ----------------------- (Aš) lyginu skalbinius. 0
Logi ir netīri. L----i -y--)-ne--a---. L----- (---- n-------- L-n-a- (-r-) n-š-a-ū-. ---------------------- Langai (yra) nešvarūs. 0
Grīda ir netīra. G--nd-s ---a- nešva-i--. G------ (---- n--------- G-i-d-s (-r-) n-š-a-i-s- ------------------------ Grindys (yra) nešvarios. 0
Trauki ir netīri. I-dai----------v-r--. I---- (---- n-------- I-d-i (-r-) n-š-a-ū-. --------------------- Indai (yra) nešvarūs. 0
Kas nospodrinās logus? Kas-va-o---ngus? K-- v--- l------ K-s v-l- l-n-u-? ---------------- Kas valo langus? 0
Kas izsūks putekļus? K-- -----i- ---ke-? K-- s------ d------ K-s s-u-b-a d-l-e-? ------------------- Kas siurbia dulkes? 0
Kas nomazgās traukus? K-s--l---- indu-? K-- p----- i----- K-s p-a-n- i-d-s- ----------------- Kas plauna indus? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!