Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   lt Kelio teiravimasis

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [keturiasdešimt]

Kelio teiravimasis

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! A-si-ra---! A---------- A-s-p-a-a-! ----------- Atsiprašau! 0
Vai Jūs varat man palīdzēt? Ar g--i-e -a----d-t-? A- g----- m-- p------ A- g-l-t- m-n p-d-t-? --------------------- Ar galite man padėti? 0
Kur šeit ir labs restorāns? K-r --a---a ge--s --stor---s? K-- č-- y-- g---- r---------- K-r č-a y-a g-r-s r-s-o-a-a-? ----------------------------- Kur čia yra geras restoranas? 0
Krustojumā ejiet pa kreisi. E--i---į-k-ir- už ---po. E----- į k---- u- k----- E-k-t- į k-i-ę u- k-m-o- ------------------------ Eikite į kairę už kampo. 0
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. P--ku--tru-ut- pa------ -ie--ai. P----- t------ p------- t------- P-s-u- t-u-u-į p-e-k-t- t-e-i-i- -------------------------------- Paskui truputį paeikite tiesiai. 0
Tad ejiet simts metrus pa labi. P-s-u-----t---et----iki-e-į---šn-. P----- š---- m---- e----- į d----- P-s-u- š-m-ą m-t-ų e-k-t- į d-š-ę- ---------------------------------- Paskui šimtą metrų eikite į dešnę. 0
Jūs varat braukt arī ar autobusu. (J------l--e -ažiu--i-i--aut-b-s-. (---- g----- v------- i- a-------- (-ū-) g-l-t- v-ž-u-t- i- a-t-b-s-. ---------------------------------- (Jūs) galite važiuoti ir autobusu. 0
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. (Jū-- ga---- v---uoti-i----a-va-umi. (---- g----- v------- i- t---------- (-ū-) g-l-t- v-ž-u-t- i- t-a-v-j-m-. ------------------------------------ (Jūs) galite važiuoti ir tramvajumi. 0
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. (-ū----al--e-t------ --s--- ma----až--o--. (---- g----- t------ p----- m--- v-------- (-ū-) g-l-t- t-e-i-g p-s-u- m-n- v-ž-u-t-. ------------------------------------------ (Jūs) galite tiesiog paskui mane važiuoti. 0
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? K-ip-ma----v------ -u----o ---di-n-? K--- m-- n------ į f------ s-------- K-i- m-n n-v-k-i į f-t-o-o s-a-i-n-? ------------------------------------ Kaip man nuvykti į futbolo stadioną? 0
Brauciet pāri tiltam! V-ži-o-ite---r -il--! V--------- p-- t----- V-ž-u-k-t- p-r t-l-ą- --------------------- Važiuokite per tiltą! 0
Brauciet cauri tunelim! Važi----te-p------e--! V--------- p-- t------ V-ž-u-k-t- p-r t-n-l-! ---------------------- Važiuokite per tunelį! 0
Brauciet līdz trešajam luksoforam. Važ-----t- iki --e-io š-ie---o--. V--------- i-- t----- š---------- V-ž-u-k-t- i-i t-e-i- š-i-s-f-r-. --------------------------------- Važiuokite iki trečio šviesoforo. 0
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. P-s------------ --pi-mą ga-vę -eš-----. P----- p------- į p---- g---- d-------- P-s-u- p-s-k-t- į p-r-ą g-t-ę d-š-n-j-. --------------------------------------- Paskui pasukite į pirmą gatvę dešinėje. 0
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. Pa-ku- v--i-o-it- -ie--ai-pe----tą---n-ryž-. P----- v--------- t------ p-- k--- s-------- P-s-u- v-ž-u-k-t- t-e-i-i p-r k-t- s-n-r-ž-. -------------------------------------------- Paskui važiuokite tiesiai per kitą sankryžą. 0
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? Ats--r--a-,---------n--nu-ykti į-o-------ą? A---------- k--- (---- n------ į o-- u----- A-s-p-a-a-, k-i- (-a-) n-v-k-i į o-o u-s-ą- ------------------------------------------- Atsiprašau, kaip (man) nuvykti į oro uostą? 0
Vislabāk brauciet ar metro. G-ri-u-i-- v--i-o---e me--o. G--------- v--------- m----- G-r-a-s-a- v-ž-u-k-t- m-t-o- ---------------------------- Geriausiai važiuokite metro. 0
Brauciet līdz gala stacijai! Tiesio- -aži-ok--e-i-i----utin-s----ti--. T------ v--------- i-- g-------- s------- T-e-i-g v-ž-u-k-t- i-i g-l-t-n-s s-o-i-s- ----------------------------------------- Tiesiog važiuokite iki galutinės stoties. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…