Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   lt Kūno dalys

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [penkiasdešimt aštuoni]

Kūno dalys

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. (-š)-p--šiu----ą. (--- p----- v---- (-š- p-e-i- v-r-. ----------------- (Aš) piešiu vyrą. 0
Vispirms galvu. Pi-mi-usi-------. P--------- g----- P-r-i-u-i- g-l-ą- ----------------- Pirmiausia galvą. 0
Vīrietim ir platmale. V------e-i-j- sk--b---. V---- n------ s-------- V-r-s n-š-o-a s-r-b-l-. ----------------------- Vyras nešioja skrybėlę. 0
Matus neredz. P---k--nem----i. P----- n-------- P-a-k- n-m-t-t-. ---------------- Plaukų nematyti. 0
Ausis arī neredz. Au-- -ai--p-t----a-yti. A--- t--- p-- n-------- A-s- t-i- p-t n-m-t-t-. ----------------------- Ausų taip pat nematyti. 0
Muguru arī neredz. N-g-ros--aip p-t-ne-a---i. N------ t--- p-- n-------- N-g-r-s t-i- p-t n-m-t-t-. -------------------------- Nugaros taip pat nematyti. 0
Es zīmēju acis un muti. (--) p--š-u-a-i- --------. (--- p----- a--- i- b----- (-š- p-e-i- a-i- i- b-r-ą- -------------------------- (Aš) piešiu akis ir burną. 0
Vīrietis dejo un smejas. V--a- š--a -r j-o-----. V---- š--- i- j-------- V-r-s š-k- i- j-o-i-s-. ----------------------- Vyras šoka ir juokiasi. 0
Vīrietim ir garš deguns. Vy--- --ri -l-ą-no-į. V---- t--- i--- n---- V-r-s t-r- i-g- n-s-. --------------------- Vyras turi ilgą nosį. 0
Rokās viņš tur spieķi. Ra----- -i---aiko la--ą. R------ j-- l---- l----- R-n-o-e j-s l-i-o l-z-ą- ------------------------ Rankose jis laiko lazdą. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. An- ---lo-j-- -žs---š-- š--ik-. A-- k---- j-- u-------- š------ A-t k-k-o j-s u-s-r-š-s š-l-k-. ------------------------------- Ant kaklo jis užsirišęs šaliką. 0
Ir ziema un ir auksts. Dabar ži-m- -r -a---. D---- ž---- i- š----- D-b-r ž-e-a i- š-l-a- --------------------- Dabar žiema ir šalta. 0
Rokas ir spēcīgas. R-n-os -ti-r--s. R----- s-------- R-n-o- s-i-r-o-. ---------------- Rankos stiprios. 0
Kājas arī ir spēcīgas. K-j-s---i---at s-i--io-. K---- t--- p-- s-------- K-j-s t-i- p-t s-i-r-o-. ------------------------ Kojos taip pat stiprios. 0
Vīrs ir no sniega. Vyras-y-- -š sniego. V---- y-- i- s------ V-r-s y-a i- s-i-g-. -------------------- Vyras yra iš sniego. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. Jis--e-e----- ---ni--i-------. J-- n-------- k----- i- p----- J-s n-n-š-o-a k-l-i- i- p-l-o- ------------------------------ Jis nenešioja kelnių ir palto. 0
Bet vīram nesalst. Bet---r---n--a--a. B-- v---- n------- B-t v-r-i n-š-l-a- ------------------ Bet vyrui nešalta. 0
Tas ir sniegavīrs. Jis -r- sen-s b-s----nis. J-- y-- s---- b---------- J-s y-a s-n-s b-s-e-e-i-. ------------------------- Jis yra senis besmegenis. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…