Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   lt Taksi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trisdešimt aštuoni]

Taksi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. P---a--iškvies-- ---si. P----- i-------- t----- P-a-a- i-k-i-s-i t-k-i- ----------------------- Prašau iškviesti taksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Kiek kainuo- ik- ---e------io---ot--s? K--- k------ i-- g----------- s------- K-e- k-i-u-s i-i g-l-ž-n-e-i- s-o-i-s- -------------------------------------- Kiek kainuos iki geležinkelio stoties? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? K--k----nu-s -----r- -o--o? K--- k------ i-- o-- u----- K-e- k-i-u-s i-i o-o u-s-o- --------------------------- Kiek kainuos iki oro uosto? 0
Lūdzu, taisni. P---au--ies---. P----- t------- P-a-a- t-e-i-i- --------------- Prašau tiesiai. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. P-aš-u-- --š-nę. P----- į d------ P-a-a- į d-š-n-. ---------------- Prašau į dešinę. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Pra-a- te-----to k--p--į------. P----- t-- u- t- k---- į k----- P-a-a- t-n u- t- k-m-o į k-i-ę- ------------------------------- Prašau ten už to kampo į kairę. 0
Es steidzos. (-š)--kubu. (--- s----- (-š- s-u-u- ----------- (Aš) skubu. 0
Man vēl ir laiks. (A-- --ri--l-iko. (--- t---- l----- (-š- t-r-u l-i-o- ----------------- (Aš) turiu laiko. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! P-aš-----ž--oti lėč-a-. P----- v------- l------ P-a-a- v-ž-u-t- l-č-a-. ----------------------- Prašau važiuoti lėčiau. 0
Pieturiet te, lūdzu! Pr-ša- -ia su-to-i. P----- č-- s------- P-a-a- č-a s-s-o-i- ------------------- Prašau čia sustoti. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! P-aš----r-putį-p---u--i. P----- t------ p-------- P-a-a- t-u-u-į p-l-u-t-. ------------------------ Prašau truputį palaukti. 0
Es tūlīt atgriezīšos. (A-- t-o- grįš--. (--- t--- g------ (-š- t-o- g-į-i-. ----------------- (Aš) tuoj grįšiu. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Pr-ša-----t- -a- ----ą. P----- d---- m-- k----- P-a-a- d-o-i m-n k-i-ą- ----------------------- Prašau duoti man kvitą. 0
Man nav sīknaudas. (Aš--netu--u s-u---ų --nigų. (--- n------ s------ p------ (-š- n-t-r-u s-u-k-ų p-n-g-. ---------------------------- (Aš) neturiu smulkių pinigų. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Grąž--p--il----e---u. G---- p--------- s--- G-ą-ą p-s-l-k-t- s-u- --------------------- Grąžą pasilikite sau. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Nu-ež-i-e--an- šiuo--d---u. N-------- m--- š--- a------ N-v-ž-i-e m-n- š-u- a-r-s-. --------------------------- Nuvežkite mane šiuo adresu. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Nu--žki-e-m-ne į-v-eš-u--. N-------- m--- į v-------- N-v-ž-i-e m-n- į v-e-b-t-. -------------------------- Nuvežkite mane į viešbutį. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! N-v-žk-t--ma-e p--e pajū-i-. N-------- m--- p--- p------- N-v-ž-i-e m-n- p-i- p-j-r-o- ---------------------------- Nuvežkite mane prie pajūrio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?