Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   lt Traukinyje

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [trisdešimt keturi]

Traukinyje

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Ar t-- t-------- į B------? Ar tai traukinys į Berlyną? 0
Cikos atiet vilciens? Ka-- t-------- i-------? Kada traukinys išvyksta? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? Ka-- t-------- a------- į B------? Kada traukinys atvyksta į Berlyną? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? At--------- a- g---- p------? Atsiprašau, ar galiu praeiti? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. (A-) m----- k-- t-- m--- v----. (Aš) manau, kad tai mano vieta. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. (A-) m----- k-- (j--) s----- m--- v------. (Aš) manau, kad (jūs) sėdite mano vietoje. 0
Kur ir guļamvagons? Ku- y-- m--------- v------? Kur yra miegamasis vagonas? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. Mi-------- v------ y-- t-------- g---. Miegamasis vagonas yra traukinio gale. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. O k-- y-- v-----------------? — P-------. O kur yra vagonas-restoranas? — Priekyje. 0
Vai es varu gulēt lejā? Ar g---- m------ a-------? Ar galiu miegoti apačioje? 0
Vai es varu gulēt vidū? Ar g---- m------ v-------? Ar galiu miegoti viduryje? 0
Vai es varu gulēt augšā? Ar g---- m------ v------? Ar galiu miegoti viršuje? 0
Kad mēs būsim pie robežas? Ka-- b----- p--- s-----? Kada būsime prie sienos? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Ki-- t----- k------ į B------? Kiek trunka kelionė į Berlyną? 0
Vai vilciens kavējas? Ar t-------- v------? Ar traukinys vėluoja? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Ar t----- k- n--- p---------? Ar turite ką nors paskaityti? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Ar č-- g----- g---- k- n--- (p-) v------ i- (a---) g----? Ar čia galima gauti ko nors (pa) valgyti ir (atsi) gerti? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Ar g----- m--- p-------- 7 (s-------) v------? Ar galite mane pažadinti 7 (septintą) valandą? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.