Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   lt Šalutiniai sakiniai su ar

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [devyniasdešimt trys]

Šalutiniai sakiniai su ar

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. (-š--ne--n-u, -r jis-man- m--i. (--- n------- a- j-- m--- m---- (-š- n-ž-n-u- a- j-s m-n- m-l-. ------------------------------- (Aš) nežinau, ar jis mane myli. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. (-š) --ž---u,----------į-. (--- n------- a- j-- g---- (-š- n-ž-n-u- a- j-s g-į-. -------------------------- (Aš) nežinau, ar jis grįš. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. (--)-n--in-u- ar -is--an pa-k----ns. (--- n------- a- j-- m-- p---------- (-š- n-ž-n-u- a- j-s m-n p-s-a-b-n-. ------------------------------------ (Aš) nežinau, ar jis man paskambins. 0
Vai viņš mani mīl? A----- ---- m--i? A- j-- m--- m---- A- j-s m-n- m-l-? ----------------- Ar jis mane myli? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? A- jis g-įš? A- j-- g---- A- j-s g-į-? ------------ Ar jis grįš? 0
Vai viņš man piezvanīs? A--j---m-n --skamb--s? A- j-- m-- p---------- A- j-s m-n p-s-a-b-n-? ---------------------- Ar jis man paskambins? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? A------si-------, -- ji--ap-- mane -a-v--a. A- k------ s----- a- j-- a--- m--- g------- A- k-a-s-u s-v-s- a- j-s a-i- m-n- g-l-o-a- ------------------------------------------- Aš klausiu savęs, ar jis apie mane galvoja. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Aš --aus----a-ę-, a- --- -----kit-. A- k------ s----- a- j-- t--- k---- A- k-a-s-u s-v-s- a- j-s t-r- k-t-. ----------------------------------- Aš klausiu savęs, ar jis turi kitą. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Aš-kla-siu -avęs,--r -is-n-m-luoj-. A- k------ s----- a- j-- n--------- A- k-a-s-u s-v-s- a- j-s n-m-l-o-a- ----------------------------------- Aš klausiu savęs, ar jis nemeluoja. 0
Vai viņš domā par mani? A- j-s-a--- m-ne-g------? A- j-- a--- m--- g------- A- j-s a-i- m-n- g-l-o-a- ------------------------- Ar jis apie mane galvoja? 0
Vai viņam ir kāda cita? A- -is-t----k-tą? A- j-- t--- k---- A- j-s t-r- k-t-? ----------------- Ar jis turi kitą? 0
Vai viņš saka patiesību? Ar j-s-------ie--? A- j-- s--- t----- A- j-s s-k- t-e-ą- ------------------ Ar jis sako tiesą? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. (--) --ej-j-, ar--aš) jam --krai --tin-u. (--- a------- a- (--- j-- t----- p------- (-š- a-e-o-u- a- (-š- j-m t-k-a- p-t-n-u- ----------------------------------------- (Aš) abejoju, ar (aš) jam tikrai patinku. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. (--- abej-ju- a- j---m-- --ra---. (--- a------- a- j-- m-- p------- (-š- a-e-o-u- a- j-s m-n p-r-š-s- --------------------------------- (Aš) abejoju, ar jis man parašys. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. (A-)---e----- a- jis-man--v--. (--- a------- a- j-- m--- v--- (-š- a-e-o-u- a- j-s m-n- v-s- ------------------------------ (Aš) abejoju, ar jis mane ves. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Ar-ti-ra--aš -am--atin--? A- t----- a- j-- p------- A- t-k-a- a- j-m p-t-n-u- ------------------------- Ar tikrai aš jam patinku? 0
Vai viņš man rakstīs? A---is-m-----r--y-? A- j-- m-- p------- A- j-s m-n p-r-š-s- ------------------- Ar jis man parašys? 0
Vai viņš mani precēs? Ar -is---n-----? A- j-- m--- v--- A- j-s m-n- v-s- ---------------- Ar jis mane ves? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...