Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   lt Vaisiai ir maisto produktai

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [penkiolika]

Vaisiai ir maisto produktai

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. (Aš)--uri- b--š--. (--- t---- b------ (-š- t-r-u b-a-k-. ------------------ (Aš) turiu braškę. 0
Man ir kivi un melone. (--) -ur-u-ki-į ir m-li-ną. (--- t---- k--- i- m------- (-š- t-r-u k-v- i- m-l-o-ą- --------------------------- (Aš) turiu kivį ir melioną. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. (--- -u--- --els--- i--greip-ru--. (--- t---- a------- i- g---------- (-š- t-r-u a-e-s-n- i- g-e-p-r-t-. ---------------------------------- (Aš) turiu apelsiną ir greipfrutą. 0
Man ir ābols un mango. (-š) tur-u--bu-l- -- -a---. (--- t---- o----- i- m----- (-š- t-r-u o-u-l- i- m-n-ą- --------------------------- (Aš) turiu obuolį ir mangą. 0
Man ir banāns un ananass. (Aš) -u--u -a-a---ir-a---a--. (--- t---- b----- i- a------- (-š- t-r-u b-n-n- i- a-a-a-ą- ----------------------------- (Aš) turiu bananą ir ananasą. 0
Es gatavoju augļu salātus. (--) d-r---vai-i- sa--t--. (--- d---- v----- s------- (-š- d-r-u v-i-i- s-l-t-s- -------------------------- (Aš) darau vaisių salotas. 0
Es ēdu tostermaizi. (A-) v-lga- s-r-d-n---d-o--. (--- v----- s-------- d----- (-š- v-l-a- s-r-d-n-ą d-o-ą- ---------------------------- (Aš) valgau skrudintą duoną. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. (-š)---l--u s-rudi-t--d-o-- -u-s-i-s-u. (--- v----- s-------- d---- s- s------- (-š- v-l-a- s-r-d-n-ą d-o-ą s- s-i-s-u- --------------------------------------- (Aš) valgau skrudintą duoną su sviestu. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. (A-) --lgau-skru---t- -uoną-s- -vie-tu--- uogi---. (--- v----- s-------- d---- s- s------ i- u------- (-š- v-l-a- s-r-d-n-ą d-o-ą s- s-i-s-u i- u-g-e-e- -------------------------------------------------- (Aš) valgau skrudintą duoną su sviestu ir uogiene. 0
Es ēdu sendviču. (A-)-valg-- sum--ti-į. (--- v----- s--------- (-š- v-l-a- s-m-š-i-į- ---------------------- (Aš) valgau sumuštinį. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. (--)-va-g----u--š-in- s- m--gari--. (--- v----- s-------- s- m--------- (-š- v-l-a- s-m-š-i-į s- m-r-a-i-u- ----------------------------------- (Aš) valgau sumuštinį su margarinu. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. (-š)-v--gau--umu-t-n- su----g----- ir ---id-r-. (--- v----- s-------- s- m-------- i- p-------- (-š- v-l-a- s-m-š-i-į s- m-r-a-i-u i- p-m-d-r-. ----------------------------------------------- (Aš) valgau sumuštinį su margarinu ir pomidoru. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Mu-- r-i--a -u-nos i- r---ų. M--- r----- d----- i- r----- M-m- r-i-i- d-o-o- i- r-ž-ų- ---------------------------- Mums reikia duonos ir ryžių. 0
Mums vajag zivis un steikus. M-ms----kia-žuvies--r--ifš--ks-. M--- r----- ž----- i- b--------- M-m- r-i-i- ž-v-e- i- b-f-t-k-o- -------------------------------- Mums reikia žuvies ir bifštekso. 0
Mums vajag picu un spageti. Mu---reik-a-p---- ir---a---i-. M--- r----- p---- i- s-------- M-m- r-i-i- p-c-s i- s-a-e-i-. ------------------------------ Mums reikia picos ir spagečių. 0
Ko mums vēl vajag? Ko-mums dar r--kia? K- m--- d-- r------ K- m-m- d-r r-i-i-? ------------------- Ko mums dar reikia? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. M-ms re--------k- -- pom-d--ų -r-u-ai. M--- r----- m---- i- p------- s------- M-m- r-i-i- m-r-ų i- p-m-d-r- s-i-b-i- -------------------------------------- Mums reikia morkų ir pomidorų sriubai. 0
Kur ir lielveikals? Ku---ra--rek-bo- --n--as? K-- y-- p------- c------- K-r y-a p-e-y-o- c-n-r-s- ------------------------- Kur yra prekybos centras? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!