Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   lt Savybiniai įvardžiai 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [šešiasdešimt septyni]

Savybiniai įvardžiai 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
brilles ak-n-ai a------ a-i-i-i ------- akiniai 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Ji- pam---- ---o-a-i-i--. J-- p------ s--- a------- J-s p-m-r-o s-v- a-i-i-s- ------------------------- Jis pamiršo savo akinius. 0
Kur tad ir viņa brilles? K-rgi--o a-i-i-i? K---- j- a------- K-r-i j- a-i-i-i- ----------------- Kurgi jo akiniai? 0
pulkstenis l-i---dis l-------- l-i-r-d-s --------- laikrodis 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Jo laikro-i- --g--o. J- l-------- s------ J- l-i-r-d-s s-g-d-. -------------------- Jo laikrodis sugedo. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. L-i---d-- k----a-t-sieno-. L-------- k--- a-- s------ L-i-r-d-s k-b- a-t s-e-o-. -------------------------- Laikrodis kabo ant sienos. 0
pase pa-as p---- p-s-s ----- pasas 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. J-s p-m--ė s-vo-p-są. J-- p----- s--- p---- J-s p-m-t- s-v- p-s-. --------------------- Jis pametė savo pasą. 0
Kur tad ir viņa pase? K---- j----sas? K---- j- p----- K-r-i j- p-s-s- --------------- Kurgi jo pasas? 0
viņi – viņu jie,-jos --jų j--- j-- — j- j-e- j-s — j- ------------- jie, jos — jų 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. V--ka- ne---i ras---s-vo--ė--. V----- n----- r---- s--- t---- V-i-a- n-g-l- r-s-i s-v- t-v-. ------------------------------ Vaikai negali rasti savo tėvų. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. B-t--i--gi a--in---- tėva-! B-- č-- g- a----- j- t----- B-t č-a g- a-e-n- j- t-v-i- --------------------------- Bet čia gi ateina jų tėvai! 0
Jūs – Jūsu Jūs - -ū-ų J-- — j--- J-s — j-s- ---------- Jūs — jūsų 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Ko-ia----o / -a-p sekė---j-s- ---i--ė, ---- M----r-? K---- b--- / k--- s----- j--- k------- p--- M------- K-k-a b-v- / k-i- s-k-s- j-s- k-l-o-ė- p-n- M-u-e-i- ---------------------------------------------------- Kokia buvo / kaip sekėsi jūsų kelionė, pone Miuleri? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Ku----sų-ž----,-po-e--iu----? K-- j--- ž----- p--- M------- K-r j-s- ž-o-a- p-n- M-u-e-i- ----------------------------- Kur jūsų žmona, pone Miuleri? 0
Jūs – Jūsu J---—---sų J-- — j--- J-s — j-s- ---------- Jūs — jūsų 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Ko-------- - -aip sekėsi -e-i--ė---o--a-Šm--? K---- b--- / k--- s----- k------- p---- Š---- K-k-a b-v- / k-i- s-k-s- k-l-o-ė- p-n-a Š-i-? --------------------------------------------- Kokia buvo / kaip sekėsi kelionė, ponia Šmit? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Kur-jū---vy--s,--onia---i-? K-- j--- v----- p---- Š---- K-r j-s- v-r-s- p-n-a Š-i-? --------------------------- Kur jūsų vyras, ponia Šmit? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!