Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   lt Jungtukai 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [devyniasdešimt penki]

Jungtukai 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? Nuo ---a -i ne-e-irb-? N-- k--- j- n--------- N-o k-d- j- n-b-d-r-a- ---------------------- Nuo kada ji nebedirba? 0
Kopš ir precējusies? N-o --vo---s---i-? N-- s--- v-------- N-o s-v- v-s-u-i-? ------------------ Nuo savo vestuvių? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. Ji ---e--r-a n-- -ada--k---iš--k-jo. J- n-------- n-- t---- k-- i-------- J- n-b-d-r-a n-o t-d-, k-i i-t-k-j-. ------------------------------------ Ji nebedirba nuo tada, kai ištekėjo. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. Nuo-t-, kai ište--j----- -----i--a. N-- t-- k-- i-------- j- n--------- N-o t-, k-i i-t-k-j-, j- n-b-d-r-a- ----------------------------------- Nuo to, kai ištekėjo, ji nebedirba. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Nuo--ada,---i-j-- v---a- kitą-pa--s-a- j-e yr----i-ing-. N-- t---- k-- j-- v----- k--- p------- j-- y-- l-------- N-o t-d-, k-i j-e v-e-a- k-t- p-ž-s-a- j-e y-a l-i-i-g-. -------------------------------------------------------- Nuo tada, kai jie vienas kitą pažįsta, jie yra laimingi. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. N---t-d-----i--i-----i v-ikų,-i-e-- ji- -ik re---------. N-- t---- k-- j-- t--- v----- i---- j-- t-- r----------- N-o t-d-, k-i j-e t-r- v-i-ų- i-e-a j-e t-k r-t-a-č-a-s- -------------------------------------------------------- Nuo tada, kai jie turi vaikų, išena jie tik retkarčiais. 0
Kad viņa runā pa telefonu? K--a -i-s-a-b-n-? K--- j- s-------- K-d- j- s-a-b-n-? ----------------- Kada ji skambins? 0
Brauciena laikā? K-lio-ė- ---u? K------- m---- K-l-o-ė- m-t-? -------------- Kelionės metu? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Ta--- k-i----iuos-- v-ž----a-a --tom--i---. T---- k-- v------ / v--------- a----------- T-i-, k-i v-ž-u-s / v-ž-u-d-m- a-t-m-b-l-u- ------------------------------------------- Taip, kai važiuos / važiuodama automobiliu. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. J--s--mb-ns- --- -a-iuo- /--a-i---a-- au-o-o-iliu. J- s-------- k-- v------ / v--------- a----------- J- s-a-b-n-, k-i v-ž-u-s / v-ž-u-d-m- a-t-m-b-l-u- -------------------------------------------------- Ji skambins, kai važiuos / važiuodama automobiliu. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Ji---ūr----lev-z-rių--y--n--ma--,-k-- -y----. J- ž---- t---------- l-------- /- k-- l------ J- ž-ū-i t-l-v-z-r-ų l-g-n-a-a /- k-i l-g-n-. --------------------------------------------- Ji žiūri televizorių lygindama /, kai lygina. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. R-oš---a ---ok--, ji -l-u-o---m--iko-. R------- p------- j- k------- m------- R-o-d-m- p-m-k-s- j- k-a-s-s- m-z-k-s- -------------------------------------- Ruošdama pamokas, ji klausosi muzikos. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. (A-)-nie-o-ne---a-, k-- --j-- n--ur----k--ių. (--- n---- n------- k-- / j-- n------ a------ (-š- n-e-o n-m-t-u- k-i / j-i n-t-r-u a-i-i-. --------------------------------------------- (Aš) nieko nematau, kai / jei neturiu akinių. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. (Aš- ni-ko n-s---an-u---a--- je---aip-garsiai-gr--a-m-z---. (--- n---- n---------- k-- / j-- t--- g------ g---- m------ (-š- n-e-o n-s-p-a-t-, k-i / j-i t-i- g-r-i-i g-o-a m-z-k-. ----------------------------------------------------------- (Aš) nieko nesuprantu, kai / jei taip garsiai groja muzika. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. (-š)-----o--eužuo---u- ----/-j-- / --r-- sl-gą - -----oj-. (--- n---- n---------- k-- / j-- / t---- s---- / s-------- (-š- n-e-o n-u-u-d-i-, k-i / j-i / t-r-u s-o-ą / s-o-u-j-. ---------------------------------------------------------- (Aš) nieko neužuodžiu, kai / jei / turiu slogą / sloguoju. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. (Me-- ----u-sime--a--i,--ei li-. (---- v--------- t----- j-- l--- (-e-) v-ž-u-s-m- t-k-i- j-i l-s- -------------------------------- (Mes) važiuosime taksi, jei lis. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. (--s) kelia-s-me--p---k p-saul-, ----laimė--me-lo-e-ij-j-. (---- k--------- a----- p------- j-- l-------- l---------- (-e-) k-l-a-s-m- a-l-n- p-s-u-į- j-i l-i-ė-i-e l-t-r-j-j-. ---------------------------------------------------------- (Mes) keliausime aplink pasaulį, jei laimėsime loterijoje. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. (Me-------ėsim-va----i- jei--is ----t-n-pa--i-. (---- p------- v------- j-- j-- g---- n-------- (-e-) p-a-ė-i- v-l-y-i- j-i j-s g-e-t n-p-r-i-. ----------------------------------------------- (Mes) pradėsim valgyti, jei jis greit nepareis. 0

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!