Sarunvārdnīca

lv Ģenitīvs   »   hy Genitive

99 [deviņdesmit deviņi]

Ģenitīvs

Ģenitīvs

99 [իննսունինը]

99 [innsuniny]

Genitive

[serrakan holov]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
manas draudzenes kaķis իմ-ը---րուհու ----ւն ի- ը--------- կ----- ի- ը-կ-ր-ւ-ո- կ-տ-ւ- -------------------- իմ ընկերուհու կատուն 0
i- ---eruh- -a-un i- y------- k---- i- y-k-r-h- k-t-n ----------------- im ynkeruhu katun
mana drauga suns իմ --կեր-ջ-----ը ի- ը------ շ---- ի- ը-կ-ր-ջ շ-ւ-ը ---------------- իմ ընկերոջ շունը 0
i- y-kero---hu-y i- y------ s---- i- y-k-r-j s-u-y ---------------- im ynkeroj shuny
manu bērnu rotaļlietas ի- ե-ե-ա--րի----ալ-քները ի- ե-------- խ---------- ի- ե-ե-ա-ե-ի խ-ղ-լ-ք-ե-ը ------------------------ իմ երեխաների խաղալիքները 0
im---re-han----kh----l-k’--ry i- y---------- k------------- i- y-r-k-a-e-i k-a-h-l-k-n-r- ----------------------------- im yerekhaneri khaghalik’nery
Tas ir mana kolēģa mētelis. Ս-----ա-խա--կ-ի -ե-արկուն է: Ս- ի- ա-------- վ-------- է- Ս- ի- ա-խ-տ-կ-ի վ-ր-ր-ո-ն է- ---------------------------- Սա իմ աշխատակցի վերարկուն է: 0
Sa-i--as---a---t-’i v-rar-u- e S- i- a------------ v------- e S- i- a-h-h-t-k-s-i v-r-r-u- e ------------------------------ Sa im ashkhatakts’i verarkun e
Tā ir manas kolēģes mašīna. Սա -մ -շխ-տակցու-ո- մեքեն-ն -: Ս- ի- ա------------ մ------ է- Ս- ի- ա-խ-տ-կ-ո-հ-ւ մ-ք-ն-ն է- ------------------------------ Սա իմ աշխատակցուհու մեքենան է: 0
S- i---shk---a-ts’--u-----y--a--e S- i- a-------------- m-------- e S- i- a-h-h-t-k-s-u-u m-k-y-n-n e --------------------------------- Sa im ashkhatakts’uhu mek’yenan e
Tas ir manu kolēģu darbs. Սա -մ-ա-խա-ա-ց-ւ-ո- աշխ--ան-ն--: Ս- ի- ա------------ ա-------- է- Ս- ի- ա-խ-տ-կ-ո-հ-ւ ա-խ-տ-ն-ն է- -------------------------------- Սա իմ աշխատակցուհու աշխատանքն է: 0
Sa -m-a-hk-at-k--’----ashk--tan--- e S- i- a-------------- a----------- e S- i- a-h-h-t-k-s-u-u a-h-h-t-n-’- e ------------------------------------ Sa im ashkhatakts’uhu ashkhatank’n e
Krekla poga ir notrūkusi. Վե-ն---պի-ի-կ-ճ-կը պ-կվ----: Վ---------- կ----- պ----- է- Վ-ր-ա-ա-ի-ի կ-ճ-կ- պ-կ-ա- է- ---------------------------- Վերնաշապիկի կոճակը պոկված է: 0
Ver-a---p--i ---hak---o--ats e V----------- k------ p------ e V-r-a-h-p-k- k-c-a-y p-k-a-s e ------------------------------ Vernashapiki kochaky pokvats e
Garāžas atslēga ir pazudusi. Ավ----ա-ի -ա-ա--- կ-րել--: Ա-------- բ------ կ---- է- Ա-տ-տ-ա-ի բ-ն-լ-ն կ-ր-լ է- -------------------------- Ավտոտնակի բանալին կորել է: 0
A-------i-ban--in --r-l e A-------- b------ k---- e A-t-t-a-i b-n-l-n k-r-l e ------------------------- Avtotnaki banalin korel e
Vadītāja dators ir saplīsis. Դ-ր-կտ----համակ-րգ--ը----ցե- է: Դ-------- հ---------- փ----- է- Դ-ր-կ-ո-ի հ-մ-կ-ր-ի-ը փ-ա-ե- է- ------------------------------- Դիրեկտորի համակարգիչը փչացել է: 0
D-re--ori -amak---i-h’- -’--’a-s--el e D-------- h------------ p----------- e D-r-k-o-i h-m-k-r-i-h-y p-c-’-t-’-e- e -------------------------------------- Direktori hamakargich’y p’ch’ats’yel e
Kas ir meitenes vecāki? Աղջկա ---ղներ--ովքե՞ր -ն: Ա---- ծ------- ո----- ե-- Ա-ջ-ա ծ-ո-ն-ր- ո-ք-՞- ե-: ------------------------- Աղջկա ծնողները ովքե՞ր են: 0
Agh-ka-ts-og---r- -v-’---r-yen A----- t--------- o------- y-- A-h-k- t-n-g-n-r- o-k-y-՞- y-n ------------------------------ Aghjka tsnoghnery ovk’ye՞r yen
Kā es varu nokļūt līdz viņas vecāku mājām? Ի՞---ե--կ--ող եմ--ե- ծնողների--ուն գ--լ: Ի------ կ---- ե- ձ-- ծ------- տ--- գ---- Ի-ն-պ-ս կ-ր-ղ ե- ձ-ր ծ-ո-ն-ր- տ-ւ- գ-ա-: ---------------------------------------- Ի՞նչպես կարող եմ ձեր ծնողների տուն գնալ: 0
I՞-ch--es-karo-- y-m -ze---s---hne-- -un-g-al I-------- k----- y-- d--- t--------- t-- g--- I-n-h-p-s k-r-g- y-m d-e- t-n-g-n-r- t-n g-a- --------------------------------------------- I՞nch’pes karogh yem dzer tsnoghneri tun gnal
Māja ir ielas galā. Տո-ն--------- --փող--- վե-ջ-ւ-: Տ---- գ------ է փ----- վ------- Տ-ւ-ը գ-ն-ո-մ է փ-ղ-ց- վ-ր-ո-մ- ------------------------------- Տունը գտնվում է փողոցի վերջում: 0
Tuny --nv-m---p’vogh-ts’--v-rjum T--- g----- e p---------- v----- T-n- g-n-u- e p-v-g-o-s-i v-r-u- -------------------------------- Tuny gtnvum e p’voghots’i verjum
Kā sauc Šveices galvaspilsētu? Ի-ն--ես-է--ոչվում ----ա-իա-ի -այրա---ա--: Ի------ է կ------ Շ--------- մ----------- Ի-ն-պ-ս է կ-չ-ո-մ Շ-ե-ա-ի-յ- մ-յ-ա-ա-ա-ը- ----------------------------------------- Ի՞նչպես է կոչվում Շվեցարիայի մայրաքաղաքը: 0
I-n-h--e--e-k--h’v-m-S-ve-s--r-a----a--a-’-gha--y I-------- e k------- S------------ m------------- I-n-h-p-s e k-c-’-u- S-v-t-’-r-a-i m-y-a-’-g-a-’- ------------------------------------------------- I՞nch’pes e koch’vum Shvets’ariayi mayrak’aghak’y
Kāds ir grāmatas nosaukums? Ի--չ-ես-է-գր-ի -ե-նա-իրը: Ի------ է գ--- վ--------- Ի-ն-պ-ս է գ-ք- վ-ր-ա-ի-ը- ------------------------- Ի՞նչպես է գրքի վերնագիրը: 0
I--ch---s-e--r--i ---nagi-y I-------- e g---- v-------- I-n-h-p-s e g-k-i v-r-a-i-y --------------------------- I՞nch’pes e grk’i vernagiry
Kā sauc kaimiņu bērnus? Ի--չպ-ս են հ-ր--ն-ե---ե--խ-ն--ի-ա---նն---: Ի------ ե- հ--------- ե-------- ա--------- Ի-ն-պ-ս ե- հ-ր-ա-ն-ր- ե-ե-ա-ե-ի ա-ո-ն-ե-ը- ------------------------------------------ Ի՞նչպես են հարևանների երեխաների անունները: 0
I՞n--’-----e---are-a--eri --r----ne-- -nu-nery I-------- y-- h---------- y---------- a------- I-n-h-p-s y-n h-r-v-n-e-i y-r-k-a-e-i a-u-n-r- ---------------------------------------------- I՞nch’pes yen harevanneri yerekhaneri anunnery
Kad bērniem ir brīvdienas? Ե-ր- -ն-ե-ե-ան-ր--դ-ր-ցական----ակ-----ե--: Ե--- ե- ե-------- դ-------- ա------------- Ե-ր- ե- ե-ե-ա-ե-ի դ-ր-ց-կ-ն ա-ձ-կ-ւ-դ-ե-ը- ------------------------------------------ Ե՞րբ են երեխաների դպրոցական արձակուրդները: 0
Y-՞-- -e-------ha---i---ro-s----n-a--z----dn--y Y---- y-- y---------- d---------- a------------ Y-՞-b y-n y-r-k-a-e-i d-r-t-’-k-n a-d-a-u-d-e-y ----------------------------------------------- Ye՞rb yen yerekhaneri dprots’akan ardzakurdnery
Kad ārstam ir pieņemšana? Ե՞րբ են---շկի--ացմա---ամե-ը: Ե--- ե- բ---- բ----- ժ------ Ե-ր- ե- բ-շ-ի բ-ց-ա- ժ-մ-ր-: ---------------------------- Ե՞րբ են բժշկի բացման ժամերը: 0
Y--rb y-n -zhshk- --t--m-----a-ery Y---- y-- b------ b------- z------ Y-՞-b y-n b-h-h-i b-t-’-a- z-a-e-y ---------------------------------- Ye՞rb yen bzhshki bats’man zhamery
Kad muzejs ir atvērts? Ե--բ-ե----ն-ա--նի-բ-ց----ժա-երը: Ե--- ե- թ-------- բ----- ժ------ Ե-ր- ե- թ-ն-ա-ա-ի բ-ց-ա- ժ-մ-ր-: -------------------------------- Ե՞րբ են թանգարանի բացման ժամերը: 0
Ye-rb--e--t--n-----i--a--’-an-------y Y---- y-- t--------- b------- z------ Y-՞-b y-n t-a-g-r-n- b-t-’-a- z-a-e-y ------------------------------------- Ye՞rb yen t’angarani bats’man zhamery

Labāka koncentrēšanās = labāka mācīšanās

Mācoties mums nepieciešams koncentrēties. Visai mūsu uzmanībai jābūt vērstai uz vienu lietu. Spēja koncentrēties nav iedzimta. Vispirms mums jāmācas kā koncentrēties. Parasti tas tiek apgūts bērnudārzā vai skolā. Bērni, sešu gadu vecumā, var noturēt uzmanību kādas 15 minūtes. Četrpadsmit gadīgs pusaudzis to var noturēt jau divas reizes ilgāk. Pieauguša cilvēka koncentrēšanās ilgst aptuveni 45 minūtes. Pēc noteikta laika koncentrēšanās spējas sarūk. Pēc tam, tie kuri mācas, zaudē interesi materiālā. Viņi var arī būt noguruši vai pakļauti stresam. Kā rezultātā, mācīšanās kļūst arvien sarežģītāka. Kā arī atmiņa nevar paturēt prātā materiālu. Lai gan, cilvēks var uzlabot savas koncentrēšanās spējas. Ir svarīgi pirms mācībām kārtīgi izgulēties. Noguris cilvēks nevar noturēt savu uzmanību uz ilgu laiku. Mūsu smadzenes pieļauj vairāk kļūdu, kad mēs esam noguruši. Tāpat arī emocijas ietekmē mūsu koncentrēšanos. Lai varētu efektīvāk mācīties, cilvēkam vajadzētu būt neitrālam garastāvoklim. Māčīšanās procesam traucē pārāk daudz pozitīvu vai negatīvu emociju. Protams, ne vienmēr var kontrolēt savas emocijas. Bet, Jūs variet pamēģināt, mācīšanās laikā tās ignorēt. Ja cilvēks vēlas koncentrēties, viņam jābūt motivētam. Mācoties mums vienmēr vajag paturēt galvā mērķi. Tikai tad mūsu smadzenes ir gatavas koncentrēties. Labai koncentrācijai svarīga ir arī mierīga vide. Un: Jums mācoties būtu vēlams dzert daudz ūdeni; tas palīdz palikt nomodā. Cilvēks, kurš spēs visu šo paturēt prātā, noteikti varēs ilgi koncentrēties.