Sarunvārdnīca

lv Ģenitīvs   »   fi Genetiivi

99 [deviņdesmit deviņi]

Ģenitīvs

Ģenitīvs

99 [yhdeksänkymmentäyhdeksän]

Genetiivi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
manas draudzenes kaķis yst-v--- --s-a y------- k---- y-t-v-n- k-s-a -------------- ystäväni kissa 0
mana drauga suns ys-ävä---koira y------- k---- y-t-v-n- k-i-a -------------- ystäväni koira 0
manu bērnu rotaļlietas lapsi-n---eik---a-ut l------- l---------- l-p-i-n- l-i-k-k-l-t -------------------- lapsieni leikkikalut 0
Tas ir mana kolēģa mētelis. T-mä on t------r--i pää---s--kki. T--- o- t---------- p------------ T-m- o- t-ö-a-e-i-i p-ä-l-s-a-k-. --------------------------------- Tämä on työkaverini päällystakki. 0
Tā ir manas kolēģes mašīna. T-----n--yök-ver-ni -ut-. T--- o- t---------- a---- T-m- o- t-ö-a-e-i-i a-t-. ------------------------- Tämä on työkaverini auto. 0
Tas ir manu kolēģu darbs. Nä-- -v-----ö--v-re--e---t-ö-. N--- o--- t------------- t---- N-m- o-a- t-ö-a-e-e-d-n- t-ö-. ------------------------------ Nämä ovat työkavereideni työt. 0
Krekla poga ir notrūkusi. P---a- -ap-- -n ----. P----- n---- o- i---- P-i-a- n-p-i o- i-t-. --------------------- Paidan nappi on irti. 0
Garāžas atslēga ir pazudusi. Autotal--- avain -n p-issa. A--------- a---- o- p------ A-t-t-l-i- a-a-n o- p-i-s-. --------------------------- Autotallin avain on poissa. 0
Vadītāja dators ir saplīsis. P---n ---t--o-- -n--i-ki. P---- t-------- o- r----- P-m-n t-e-o-o-e o- r-k-i- ------------------------- Pomon tietokone on rikki. 0
Kas ir meitenes vecāki? K-t-ä------t--ö--vanhe--at? K---- o--- t---- v--------- K-t-ä o-a- t-t-n v-n-e-m-t- --------------------------- Ketkä ovat tytön vanhemmat? 0
Kā es varu nokļūt līdz viņas vecāku mājām? Mi-en pää--n hänen -a-hempie-sa-t----l-? M---- p----- h---- v----------- t------- M-t-n p-ä-e- h-n-n v-n-e-p-e-s- t-l-l-e- ---------------------------------------- Miten pääsen hänen vanhempiensa talolle? 0
Māja ir ielas galā. T--- on -ad---pä-ssä. T--- o- k---- p------ T-l- o- k-d-n p-ä-s-. --------------------- Talo on kadun päässä. 0
Kā sauc Šveices galvaspilsētu? M--kä-ni-inen--n-Sve----n --ä--u---k-? M---- n------ o- S------- p----------- M-n-ä n-m-n-n o- S-e-t-i- p-ä-a-p-n-i- -------------------------------------- Minkä niminen on Sveitsin pääkaupunki? 0
Kāds ir grāmatas nosaukums? Mi--ä n--i--n-on k----n---s-k-o? M---- n------ o- k----- o------- M-n-ä n-m-n-n o- k-r-a- o-s-k-o- -------------------------------- Minkä niminen on kirjan otsikko? 0
Kā sauc kaimiņu bērnus? M---ä ni-i--ä --at------rin--ap-et? M---- n------ o--- n------- l------ M-n-ä n-m-s-ä o-a- n-a-u-i- l-p-e-? ----------------------------------- Minkä nimisiä ovat naapurin lapset? 0
Kad bērniem ir brīvdienas? Mi----n -n la--en ko-lul--a? M------ o- l----- k--------- M-l-o-n o- l-s-e- k-u-u-o-a- ---------------------------- Milloin on lasten koululoma? 0
Kad ārstam ir pieņemšana? M-l-o-n ----ääk-r-n--as--anott-? M------ o- l------- v----------- M-l-o-n o- l-ä-ä-i- v-s-a-n-t-o- -------------------------------- Milloin on lääkärin vastaanotto? 0
Kad muzejs ir atvērts? M-l-oin -v-- ---eo- au-i--oa---? M------ o--- m----- a----------- M-l-o-n o-a- m-s-o- a-k-o-o-j-t- -------------------------------- Milloin ovat museon aukioloajat? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Labāka koncentrēšanās = labāka mācīšanās

Mācoties mums nepieciešams koncentrēties. Visai mūsu uzmanībai jābūt vērstai uz vienu lietu. Spēja koncentrēties nav iedzimta. Vispirms mums jāmācas kā koncentrēties. Parasti tas tiek apgūts bērnudārzā vai skolā. Bērni, sešu gadu vecumā, var noturēt uzmanību kādas 15 minūtes. Četrpadsmit gadīgs pusaudzis to var noturēt jau divas reizes ilgāk. Pieauguša cilvēka koncentrēšanās ilgst aptuveni 45 minūtes. Pēc noteikta laika koncentrēšanās spējas sarūk. Pēc tam, tie kuri mācas, zaudē interesi materiālā. Viņi var arī būt noguruši vai pakļauti stresam. Kā rezultātā, mācīšanās kļūst arvien sarežģītāka. Kā arī atmiņa nevar paturēt prātā materiālu. Lai gan, cilvēks var uzlabot savas koncentrēšanās spējas. Ir svarīgi pirms mācībām kārtīgi izgulēties. Noguris cilvēks nevar noturēt savu uzmanību uz ilgu laiku. Mūsu smadzenes pieļauj vairāk kļūdu, kad mēs esam noguruši. Tāpat arī emocijas ietekmē mūsu koncentrēšanos. Lai varētu efektīvāk mācīties, cilvēkam vajadzētu būt neitrālam garastāvoklim. Māčīšanās procesam traucē pārāk daudz pozitīvu vai negatīvu emociju. Protams, ne vienmēr var kontrolēt savas emocijas. Bet, Jūs variet pamēģināt, mācīšanās laikā tās ignorēt. Ja cilvēks vēlas koncentrēties, viņam jābūt motivētam. Mācoties mums vienmēr vajag paturēt galvā mērķi. Tikai tad mūsu smadzenes ir gatavas koncentrēties. Labai koncentrācijai svarīga ir arī mierīga vide. Un: Jums mācoties būtu vēlams dzert daudz ūdeni; tas palīdz palikt nomodā. Cilvēks, kurš spēs visu šo paturēt prātā, noteikti varēs ilgi koncentrēties.