Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   px Ontem – hoje – amanhã

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [dez]

Ontem – hoje – amanhã

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Ont-m-f---s-b-d-. O---- f-- s------ O-t-m f-i s-b-d-. ----------------- Ontem foi sábado. 0
Vakar es biju kino. On-em--sti-e no ci-ema. O---- e----- n- c------ O-t-m e-t-v- n- c-n-m-. ----------------------- Ontem estive no cinema. 0
Filma bija interesanta. O-----e foi -n--ress-nt-. O f---- f-- i------------ O f-l-e f-i i-t-r-s-a-t-. ------------------------- O filme foi interessante. 0
Šodien ir svētdiena. Ho-- --d-m-n-o. H--- é d------- H-j- é d-m-n-o- --------------- Hoje é domingo. 0
Šodien es nestrādāju. H-j- nã--trabalh-. H--- n-- t-------- H-j- n-o t-a-a-h-. ------------------ Hoje não trabalho. 0
Es palieku mājās. E- fi----m -as-. E- f--- e- c---- E- f-c- e- c-s-. ---------------- Eu fico em casa. 0
Rīt ir pirmdiena. A--n---- s--u----f--r-. A----- é s------------- A-a-h- é s-g-n-a-f-i-a- ----------------------- Amanhã é segunda-feira. 0
Rīt es atkal strādāšu. Aman-------- a--r-b--har. A----- v---- a t--------- A-a-h- v-l-o a t-a-a-h-r- ------------------------- Amanhã volto a trabalhar. 0
Es strādāju birojā. Eu-tr--a----no -s-ritóri-. E- t------- n- e---------- E- t-a-a-h- n- e-c-i-ó-i-. -------------------------- Eu trabalho no escritório. 0
Kas tas ir? Quem - es-e? Q--- é e---- Q-e- é e-t-? ------------ Quem é este? 0
Tas ir Pēteris. E----é - ----o. E--- é o P----- E-t- é o P-d-o- --------------- Este é o Pedro. 0
Pēteris ir students. Pedro-é -st------. P---- é e--------- P-d-o é e-t-d-n-e- ------------------ Pedro é estudante. 0
Kas tā ir? Qu-- -? Q--- é- Q-e- é- ------- Quem é? 0
Tā ir Marta. É - ---t-. É a M----- É a M-r-a- ---------- É a Marta. 0
Marta ir sekretāre. M-r-- é------tá-ia. M---- é s---------- M-r-a é s-c-e-á-i-. ------------------- Marta é secretária. 0
Pēteris un Marta ir draugi. P-d-o --Ma-t---ão ----o-. P---- e M---- s-- a------ P-d-o e M-r-a s-o a-i-o-. ------------------------- Pedro e Marta são amigos. 0
Pēteris ir Martas draugs. Ped-o --o--m-go--a M---a. P---- é o a---- d- M----- P-d-o é o a-i-o d- M-r-a- ------------------------- Pedro é o amigo da Marta. 0
Marta ir Pētera draudzene. Ma-ta --- -m----d--Ped-o. M---- é a a---- d- P----- M-r-a é a a-i-a d- P-d-o- ------------------------- Marta é a amiga do Pedro. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!