Sarunvārdnīca

kaut ko pamatot 1   »   justificar qualquer coisa 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [setenta e cinco]

+

justificar qualquer coisa 1

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Po- q-- v--- n-- v--? Por que você não vem? 0 +
Laiks ir tik slikts. O t---- e--- t-- m--. O tempo está tão mau. 0 +
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Eu n-- v-- p----- o t---- e--- t-- m--. Eu não vou porque o tempo está tão mau. 0 +
     
Kāpēc viņš nenāk? Po- q-- é q-- e-- n-- v--? Por que é que ele não vem? 0 +
Viņš nav uzaicināts. El- n-- é c--------. Ele não é convidado. 0 +
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. El- n-- v-- p----- n-- é c--------. Ele não vem porque não é convidado. 0 +
     
Kāpēc tu nenāc? Po- q-- v--- n-- v--? Por que você não vem? 0 +
Man nav laika. Eu n-- t---- t----. Eu não tenho tempo. 0 +
Es nenāku, jo man nav laika. Eu n-- v-- p----- n-- t---- t----. Eu não vou porque não tenho tempo. 0 +
     
Kāpēc tu nepaliec? Po- q-- v--- n-- f---? Por que você não fica? 0 +
Man vēl jāstrādā. Ai--- t---- q-- t--------. Ainda tenho que trabalhar. 0 +
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Eu n-- f--- p----- a---- t---- q-- t--------. Eu não fico porque ainda tenho que trabalhar. 0 +
     
Kāpēc Jūs jau aizejat? Po- q-- v--- j- v--? Por que você já vai? 0 +
Es esmu nogurusi. Eu e---- c-- s---. Eu estou com sono. 0 +
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Eu v-- p----- e---- c-- s---. Eu vou porque estou com sono. 0 +
     
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Po- q-- v--- j- v--? Por que você já vai? 0 +
Ir jau vēls. Já é t----. Já é tarde. 0 +
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Eu v-- p----- j- é t----. Eu vou porque já é tarde. 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…