Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   px Frutas e alimentos

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [quinze]

Frutas e alimentos

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Eu----h--um-m--a-g-. Eu tenho um morango. E- t-n-o u- m-r-n-o- -------------------- Eu tenho um morango. 0
Man ir kivi un melone. E--te-h- -m-k--i - u-------. Eu tenho um kiwi e um melão. E- t-n-o u- k-w- e u- m-l-o- ---------------------------- Eu tenho um kiwi e um melão. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Eu--en-o-uma-lar-n-a - um- t--anja. Eu tenho uma laranja e uma toranja. E- t-n-o u-a l-r-n-a e u-a t-r-n-a- ----------------------------------- Eu tenho uma laranja e uma toranja. 0
Man ir ābols un mango. E---e--o ----maç- e --a--anga. Eu tenho uma maçã e uma manga. E- t-n-o u-a m-ç- e u-a m-n-a- ------------------------------ Eu tenho uma maçã e uma manga. 0
Man ir banāns un ananass. E--tenh--u-a-banana e ----b-ca-i. Eu tenho uma banana e um abacaxi. E- t-n-o u-a b-n-n- e u- a-a-a-i- --------------------------------- Eu tenho uma banana e um abacaxi. 0
Es gatavoju augļu salātus. Eu f-ç--u-a--ala-a--e-fruta-. Eu faço uma salada de frutas. E- f-ç- u-a s-l-d- d- f-u-a-. ----------------------------- Eu faço uma salada de frutas. 0
Es ēdu tostermaizi. E- co-- --a --rr-d-. Eu como uma torrada. E- c-m- u-a t-r-a-a- -------------------- Eu como uma torrada. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Eu-c--- u-a-t-r--d- --m-ma-t---a. Eu como uma torrada com manteiga. E- c-m- u-a t-r-a-a c-m m-n-e-g-. --------------------------------- Eu como uma torrada com manteiga. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. E- -om------t-rrada --- --n--i-- e d-c-. Eu como uma torrada com manteiga e doce. E- c-m- u-a t-r-a-a c-m m-n-e-g- e d-c-. ---------------------------------------- Eu como uma torrada com manteiga e doce. 0
Es ēdu sendviču. Eu co-- um-s-nduí-he. Eu como um sanduíche. E- c-m- u- s-n-u-c-e- --------------------- Eu como um sanduíche. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. E----m- -m-san--íche--------ga---a. Eu como um sanduíche com margarina. E- c-m- u- s-n-u-c-e c-m m-r-a-i-a- ----------------------------------- Eu como um sanduíche com margarina. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. E- co-o-um--anduí----c-m--ar-------e-t-ma-e. Eu como um sanduíche com margarina e tomate. E- c-m- u- s-n-u-c-e c-m m-r-a-i-a e t-m-t-. -------------------------------------------- Eu como um sanduíche com margarina e tomate. 0
Mums vajag maizi un rīsus. N-- --ec--am---d- -ão e--rr-z. Nós precisamos de pão e arroz. N-s p-e-i-a-o- d- p-o e a-r-z- ------------------------------ Nós precisamos de pão e arroz. 0
Mums vajag zivis un steikus. N-s p-e----mo- ---p-ixe e-bif--. Nós precisamos de peixe e bifes. N-s p-e-i-a-o- d- p-i-e e b-f-s- -------------------------------- Nós precisamos de peixe e bifes. 0
Mums vajag picu un spageti. Nó- -r-c-samos d- piz-- e---p-r--e--. Nós precisamos de pizza e esparguete. N-s p-e-i-a-o- d- p-z-a e e-p-r-u-t-. ------------------------------------- Nós precisamos de pizza e esparguete. 0
Ko mums vēl vajag? De -ue-é q-- -r----amo- -a-s? De que é que precisamos mais? D- q-e é q-e p-e-i-a-o- m-i-? ----------------------------- De que é que precisamos mais? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. N-s p--c-sa-o- de--enou------t--ate--para a-s-p-. Nós precisamos de cenouras e tomates para a sopa. N-s p-e-i-a-o- d- c-n-u-a- e t-m-t-s p-r- a s-p-. ------------------------------------------------- Nós precisamos de cenouras e tomates para a sopa. 0
Kur ir lielveikals? On-e há u--su-e-mer-ad-? Onde há um supermercado? O-d- h- u- s-p-r-e-c-d-? ------------------------ Onde há um supermercado? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!