Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   de Arbeiten

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [fünfundfünfzig]

Arbeiten

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? W---mache- --e -er-f-ic-? Was machen Sie beruflich? W-s m-c-e- S-e b-r-f-i-h- ------------------------- Was machen Sie beruflich? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. M-in-Ma---i-t A-zt --- --r-f. Mein Mann ist Arzt von Beruf. M-i- M-n- i-t A-z- v-n B-r-f- ----------------------------- Mein Mann ist Arzt von Beruf. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. I-- --b--te-halbta-- a-s Kr-n-ensch-e-ter. Ich arbeite halbtags als Krankenschwester. I-h a-b-i-e h-l-t-g- a-s K-a-k-n-c-w-s-e-. ------------------------------------------ Ich arbeite halbtags als Krankenschwester. 0
Drīz mums būs pensija. Bald-be-----n--ir R-n--. Bald bekommen wir Rente. B-l- b-k-m-e- w-r R-n-e- ------------------------ Bald bekommen wir Rente. 0
Bet nodokļi ir lieli. A-e----e--teuer- si-- -och. Aber die Steuern sind hoch. A-e- d-e S-e-e-n s-n- h-c-. --------------------------- Aber die Steuern sind hoch. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. U-d--ie -------v-r-ic---un- i-- -o--. Und die Krankenversicherung ist hoch. U-d d-e K-a-k-n-e-s-c-e-u-g i-t h-c-. ------------------------------------- Und die Krankenversicherung ist hoch. 0
Par ko tu gribi kļūt? W-- -i---t du ein--l--er-en? Was willst du einmal werden? W-s w-l-s- d- e-n-a- w-r-e-? ---------------------------- Was willst du einmal werden? 0
Es vēlos kļūt inženieris. I-h -öc-t- Ing-n-e---we-den. Ich möchte Ingenieur werden. I-h m-c-t- I-g-n-e-r w-r-e-. ---------------------------- Ich möchte Ingenieur werden. 0
Es gribu studēt universitātē. I------l an-d---Univ-r--tät st-d--r--. Ich will an der Universität studieren. I-h w-l- a- d-r U-i-e-s-t-t s-u-i-r-n- -------------------------------------- Ich will an der Universität studieren. 0
Es esmu praktikants. I-h -i---rakt-ka-t. Ich bin Praktikant. I-h b-n P-a-t-k-n-. ------------------- Ich bin Praktikant. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. I-- verd--ne-nich---iel. Ich verdiene nicht viel. I-h v-r-i-n- n-c-t v-e-. ------------------------ Ich verdiene nicht viel. 0
Es esmu praksē ārzemēs. I-h--ac-- ein-Pr-k--ku- -m--u--a--. Ich mache ein Praktikum im Ausland. I-h m-c-e e-n P-a-t-k-m i- A-s-a-d- ----------------------------------- Ich mache ein Praktikum im Ausland. 0
Tas ir mans priekšnieks. D-- -s- --in--h-f. Das ist mein Chef. D-s i-t m-i- C-e-. ------------------ Das ist mein Chef. 0
Man ir jauki kolēģi. I-- -a-e -et-e --ll-g--. Ich habe nette Kollegen. I-h h-b- n-t-e K-l-e-e-. ------------------------ Ich habe nette Kollegen. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. Mi----- g--e----- imm-r--n--i--Kanti-e. Mittags gehen wir immer in die Kantine. M-t-a-s g-h-n w-r i-m-r i- d-e K-n-i-e- --------------------------------------- Mittags gehen wir immer in die Kantine. 0
Es meklēju darbavietu. Ic---uche ein--Ste-le. Ich suche eine Stelle. I-h s-c-e e-n- S-e-l-. ---------------------- Ich suche eine Stelle. 0
Es jau gadu esmu bez darba. Ich b-- -c--- e-- J--- -rb--t----. Ich bin schon ein Jahr arbeitslos. I-h b-n s-h-n e-n J-h- a-b-i-s-o-. ---------------------------------- Ich bin schon ein Jahr arbeitslos. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. I---ie--m-L-nd-g-b---s -----ele-A--e-tsl--e. In diesem Land gibt es zu viele Arbeitslose. I- d-e-e- L-n- g-b- e- z- v-e-e A-b-i-s-o-e- -------------------------------------------- In diesem Land gibt es zu viele Arbeitslose. 0

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?