Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   sq Punoj

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [pesёdhjetёepesё]

Punoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Ç-a-- -r--es---i--e--? Ç---- p--------- k---- Ç-a-ё p-o-e-i-n- k-n-? ---------------------- Çfarё profesioni keni? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. B-r---i- --h-ё-m-e-. B---- i- ё---- m---- B-r-i i- ё-h-ё m-e-. -------------------- Burri im ёshtё mjek. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. U-ё -un-j-g-y-m- d--- s- -nf----er-. U-- p---- g----- d--- s- i---------- U-ё p-n-j g-y-m- d-t- s- i-f-r-i-r-. ------------------------------------ Unё punoj gjysmё dite si infermiere. 0
Drīz mums būs pensija. S--shp---i-d--t---a---- p--s-on--. S- s------ d- t- m----- p--------- S- s-p-j-i d- t- m-r-i- p-n-i-n-n- ---------------------------------- Sё shpejti do tё marrim pensionin. 0
Bet nodokļi ir lieli. P-r -ak--t -a---tё--a-t-. P-- t----- j--- t- l----- P-r t-k-a- j-n- t- l-r-a- ------------------------- Por taksat janё tё larta. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. S----i-i s-ё-de-ёso- ё--t--i la---. S------- s---------- ё---- i l----- S-g-r-m- s-ё-d-t-s-r ё-h-ё i l-r-ё- ----------------------------------- Sigurimi shёndetёsor ёshtё i lartё. 0
Par ko tu gribi kļūt? Çfa-ё-d---- bёh---? Ç---- d- t- b------ Ç-a-ё d- t- b-h-s-? ------------------- Çfarё do tё bёhesh? 0
Es vēlos kļūt inženieris. Dua -ё -ёh-- -nxhi---r. D-- t- b---- i--------- D-a t- b-h-m i-x-i-i-r- ----------------------- Dua tё bёhem inxhinier. 0
Es gribu studēt universitātē. Du- -- st--ioj nё-univ--sit--. D-- t- s------ n- u----------- D-a t- s-u-i-j n- u-i-e-s-t-t- ------------------------------ Dua tё studioj nё universitet. 0
Es esmu praktikants. J-m p---------. J-- p---------- J-m p-a-t-k-n-. --------------- Jam praktikant. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. N-k---toj sh---. N-- f---- s----- N-k f-t-j s-u-ё- ---------------- Nuk fitoj shumё. 0
Es esmu praksē ārzemēs. Po-bёj n----r-kt-kё -ash-- --t--it. P- b-- n-- p------- j----- s------- P- b-j n-ё p-a-t-k- j-s-t- s-t-t-t- ----------------------------------- Po bёj njё praktikё jashtё shtetit. 0
Tas ir mans priekšnieks. Ky ----ё-she-i---. K- ё---- s---- i-- K- ё-h-ё s-e-i i-. ------------------ Ky ёshtё shefi im. 0
Man ir jauki kolēģi. Ka- -ol--- tё----ё. K-- k----- t- m---- K-m k-l-g- t- m-r-. ------------------- Kam kolegё tё mirё. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. D----v- shkojm----ith--n---- -e--ё. D------ s------ g-------- n- m----- D-e-a-e s-k-j-ё g-i-h-o-ё n- m-n-ё- ----------------------------------- Drekave shkojmё gjithmonё nё mencё. 0
Es meklēju darbavietu. Po--ё-ko- n------d--u-e. P- k----- n-- v--- p---- P- k-r-o- n-ё v-n- p-n-. ------------------------ Po kёrkoj njё vend pune. 0
Es jau gadu esmu bez darba. Q- pre- --- v--i---- pa -u--. Q- p--- n-- v--- j-- p- p---- Q- p-e- n-ё v-t- j-m p- p-n-. ----------------------------- Qё prej njё viti jam pa punё. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. Nё kёtё -en---- s--m- t- papu-ё. N- k--- v--- k- s---- t- p------ N- k-t- v-n- k- s-u-ё t- p-p-n-. -------------------------------- Nё kёtё vend ka shumё tё papunё. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?