Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   uk Робота

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [п’ятдесят п’ять]

55 [pʺyatdesyat pʺyatʹ]

Робота

[Robota]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Х-о -и -- п-офес--ю? Х-- В- з- п--------- Х-о В- з- п-о-е-і-ю- -------------------- Хто Ви за професією? 0
Khto--y za pr-fe-iye--? K--- V- z- p----------- K-t- V- z- p-o-e-i-e-u- ----------------------- Khto Vy za profesiyeyu?
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. М-- чо---і- – -і--р ----ро--сі-ю. М-- ч------ – л---- з- п--------- М-й ч-л-в-к – л-к-р з- п-о-е-і-ю- --------------------------------- Мій чоловік – лікар за професією. 0
Miy--c---ovi--– li--r----p---esi-eyu. M--- c------- – l---- z- p----------- M-y- c-o-o-i- – l-k-r z- p-o-e-i-e-u- ------------------------------------- Miy̆ cholovik – likar za profesiyeyu.
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. Я--р--ю--мед--стр-ю ---пів--тавки. Я п----- м--------- н- п-- с------ Я п-а-ю- м-д-е-т-о- н- п-в с-а-к-. ---------------------------------- Я працюю медсестрою на пів ставки. 0
Y---rat--u-u me----t---u na p-v-st-v-y. Y- p-------- m---------- n- p-- s------ Y- p-a-s-u-u m-d-e-t-o-u n- p-v s-a-k-. --------------------------------------- YA pratsyuyu medsestroyu na piv stavky.
Drīz mums būs pensija. С--ро-ми---де-о--т--м-ва-- ---с-ю. С---- м- б----- о--------- п------ С-о-о м- б-д-м- о-р-м-в-т- п-н-і-. ---------------------------------- Скоро ми будемо отримувати пенсію. 0
Sk-r---y-bu---o-o--y-u--t--p-n----. S---- m- b----- o--------- p------- S-o-o m- b-d-m- o-r-m-v-t- p-n-i-u- ----------------------------------- Skoro my budemo otrymuvaty pensiyu.
Bet nodokļi ir lieli. Але ------- в-со-і. А-- п------ в------ А-е п-д-т-и в-с-к-. ------------------- Але податки високі. 0
A-----dat-- --s-ki. A-- p------ v------ A-e p-d-t-y v-s-k-. ------------------- Ale podatky vysoki.
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. І ме--т-----ан----ороге. І м------------- д------ І м-д-т-а-у-а-н- д-р-г-. ------------------------ І медстрахування дороге. 0
I ---str-----annya d-----. I m--------------- d------ I m-d-t-a-h-v-n-y- d-r-h-. -------------------------- I medstrakhuvannya dorohe.
Par ko tu gribi kļūt? К-м ---х-ч---ко--сь-ст-ти? К-- т- х---- к----- с----- К-м т- х-ч-ш к-л-с- с-а-и- -------------------------- Ким ти хочеш колись стати? 0
K-m-----h--hes---ol--- sta-y? K-- t- k------- k----- s----- K-m t- k-o-h-s- k-l-s- s-a-y- ----------------------------- Kym ty khochesh kolysʹ staty?
Es vēlos kļūt inženieris. Я-х-ті- б- -та-- і-же-еро-. Я х---- б- с---- і--------- Я х-т-в б- с-а-и і-ж-н-р-м- --------------------------- Я хотів би стати інженером. 0
Y- -----v b- s---y inz--ne--m. Y- k----- b- s---- i---------- Y- k-o-i- b- s-a-y i-z-e-e-o-. ------------------------------ YA khotiv by staty inzhenerom.
Es gribu studēt universitātē. Я---ч-----ча---я в -н--ер---ет-. Я х--- н-------- в у------------ Я х-ч- н-в-а-и-я в у-і-е-с-т-т-. -------------------------------- Я хочу навчатися в університеті. 0
YA khochu--a-chat-sy- - -n-v----te-i. Y- k----- n---------- v u------------ Y- k-o-h- n-v-h-t-s-a v u-i-e-s-t-t-. ------------------------------------- YA khochu navchatysya v universyteti.
Es esmu praktikants. Я пр-ктик-н-. Я п---------- Я п-а-т-к-н-. ------------- Я практикант. 0
Y--pr-ktyk-nt. Y- p---------- Y- p-a-t-k-n-. -------------- YA praktykant.
Es nopelnu ne īpaši daudz. Я з---бляю-не-агат-. Я з------- н-------- Я з-р-б-я- н-б-г-т-. -------------------- Я заробляю небагато. 0
YA----ob---y- -eb--ato. Y- z--------- n-------- Y- z-r-b-y-y- n-b-h-t-. ----------------------- YA zaroblyayu nebahato.
Es esmu praksē ārzemēs. Я-пр-ходжу -ракти---за-к-р-он-м. Я п------- п------- з- к-------- Я п-о-о-ж- п-а-т-к- з- к-р-о-о-. -------------------------------- Я проходжу практику за кордоном. 0
Y- -ro---dzh- -r-kt-k---a k-rdon--. Y- p--------- p------- z- k-------- Y- p-o-h-d-h- p-a-t-k- z- k-r-o-o-. ----------------------------------- YA prokhodzhu praktyku za kordonom.
Tas ir mans priekšnieks. Це---й--ер-вни-. Ц- м-- к-------- Ц- м-й к-р-в-и-. ---------------- Це мій керівник. 0
T-- mi-- k-r-v-y-. T-- m--- k-------- T-e m-y- k-r-v-y-. ------------------ Tse miy̆ kerivnyk.
Man ir jauki kolēģi. Я м-ю л--’язних -ол-г. Я м-- л-------- к----- Я м-ю л-б-я-н-х к-л-г- ---------------------- Я маю люб’язних колег. 0
YA mayu-l----yaz---h-k-le-. Y- m--- l----------- k----- Y- m-y- l-u-ʺ-a-n-k- k-l-h- --------------------------- YA mayu lyubʺyaznykh koleh.
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. На-о-і--м- -ав--и-х--имо-д---д-льні. Н- о--- м- з----- х----- д- ї------- Н- о-і- м- з-в-д- х-д-м- д- ї-а-ь-і- ------------------------------------ На обід ми завжди ходимо до їдальні. 0
N- --i---y zav-h-y khod--------̈d-l-n-. N- o--- m- z------ k------ d- i-------- N- o-i- m- z-v-h-y k-o-y-o d- i-d-l-n-. --------------------------------------- Na obid my zavzhdy khodymo do ïdalʹni.
Es meklēju darbavietu. Я-ш--аю-р---ту. Я ш---- р------ Я ш-к-ю р-б-т-. --------------- Я шукаю роботу. 0
Y- shu-ay---o--tu. Y- s------ r------ Y- s-u-a-u r-b-t-. ------------------ YA shukayu robotu.
Es jau gadu esmu bez darba. Я -ж--р---б-зро-і-ний-/ -ез-обіт-а. Я в-- р-- б---------- / б---------- Я в-е р-к б-з-о-і-н-й / б-з-о-і-н-. ----------------------------------- Я вже рік безробітний / безробітна. 0
YA-vzh--r-k bezro-i--yy- - b-zr---t-a. Y- v--- r-- b----------- / b---------- Y- v-h- r-k b-z-o-i-n-y- / b-z-o-i-n-. -------------------------------------- YA vzhe rik bezrobitnyy̆ / bezrobitna.
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. У---й-к--ї---є----------б--р-бі---х. У ц-- к----- є з------- б----------- У ц-й к-а-н- є з-б-г-т- б-з-о-і-н-х- ------------------------------------ У цій країні є забагато безробітних. 0
U --i---k-ai--i--- z-bahat--be----it-y--. U t---- k------ y- z------- b------------ U t-i-̆ k-a-̈-i y- z-b-h-t- b-z-o-i-n-k-. ----------------------------------------- U tsiy̆ kraïni ye zabahato bezrobitnykh.

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?