Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   sk Práca

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [päťdesiatpäť]

Práca

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? A-- má-e-p--ola-i-? A-- m--- p--------- A-é m-t- p-v-l-n-e- ------------------- Aké máte povolanie? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. Mô- -u- j- --vo-aní- -ekár. M-- m-- j- p-------- l----- M-j m-ž j- p-v-l-n-m l-k-r- --------------------------- Môj muž je povolaním lekár. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. P-a--jem a-o ----v-tn-----tr------olo-ičn- ú-äzok. P------- a-- z-------- s----- n- p-------- ú------ P-a-u-e- a-o z-r-v-t-á s-s-r- n- p-l-v-č-ý ú-ä-o-. -------------------------------------------------- Pracujem ako zdravotná sestra na polovičný úväzok. 0
Drīz mums būs pensija. Č---o-o-d----n-------h-d-k. Č------ d-------- d-------- Č-s-o-o d-s-a-e-e d-c-o-o-. --------------------------- Čoskoro dostaneme dôchodok. 0
Bet nodokļi ir lieli. Al----n--s- v----é. A-- d--- s- v------ A-e d-n- s- v-s-k-. ------------------- Ale dane sú vysoké. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. A-----vo-n- -oist-nie-je v-s---. A z-------- p-------- j- v------ A z-r-v-t-é p-i-t-n-e j- v-s-k-. -------------------------------- A zdravotné poistenie je vysoké. 0
Par ko tu gribi kļūt? Čí--by -- raz c--el --ť? Č-- b- s- r-- c---- b--- Č-m b- s- r-z c-c-l b-ť- ------------------------ Čím by si raz chcel byť? 0
Es vēlos kļūt inženieris. C---l -y--om--y---n---ie---. C---- b- s-- b-- i---------- C-c-l b- s-m b-ť i-ž-n-e-o-. ---------------------------- Chcel by som byť inžinierom. 0
Es gribu studēt universitātē. Chce--št--ov-ť-----n----z--e. C---- š------- n- u---------- C-c-m š-u-o-a- n- u-i-e-z-t-. ----------------------------- Chcem študovať na univerzite. 0
Es esmu praktikants. So--pr-k---a--. S-- p---------- S-m p-a-t-k-n-. --------------- Som praktikant. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. Nezar--a---eľ-. N-------- v---- N-z-r-b-m v-ľ-. --------------- Nezarábam veľa. 0
Es esmu praksē ārzemēs. P-----e--v z-----i--. P------- v z--------- P-a-u-e- v z-h-a-i-í- --------------------- Praxujem v zahraničí. 0
Tas ir mans priekšnieks. T--o -e m-j-š--. T--- j- m-- š--- T-t- j- m-j š-f- ---------------- Toto je môj šéf. 0
Man ir jauki kolēģi. Má- --l-c- ko-e---. M-- m----- k------- M-m m-l-c- k-l-g-v- ------------------- Mám milých kolegov. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. N-po-u-nie i---e v-dy ---j-d----. N--------- i---- v--- d- j------- N-p-l-d-i- i-e-e v-d- d- j-d-l-e- --------------------------------- Napoludnie ideme vždy do jedálne. 0
Es meklēju darbavietu. H--dám---ác-. H----- p----- H-a-á- p-á-u- ------------- Hľadám prácu. 0
Es jau gadu esmu bez darba. U----- -o- neza---t----. U- r-- s-- n------------ U- r-k s-m n-z-m-s-n-n-. ------------------------ Už rok som nezamestnaný. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. V-tejt--kra-in---- -eľ--------n-z-----nan--h. V t---- k------ j- v---- v--- n-------------- V t-j-o k-a-i-e j- v-ľ-i v-ľ- n-z-m-s-n-n-c-. --------------------------------------------- V tejto krajine je veľmi veľa nezamestnaných. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?