Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   sl Na delu

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [petinpetdeset]

Na delu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? S -i--se po-li--o--k-arjat-? S č-- s- p------- u--------- S č-m s- p-k-i-n- u-v-r-a-e- ---------------------------- S čim se poklicno ukvarjate? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. Moj-m-ž j- po--ok--c----r----k. M-- m-- j- p- p------ z-------- M-j m-ž j- p- p-k-i-u z-r-v-i-. ------------------------------- Moj mož je po poklicu zdravnik. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. J-- -el-m --t-me-icinska-sest-a - -o--v----- de-ov-i- č--o-. J-- d---- k-- m--------- s----- s p--------- d------- č----- J-z d-l-m k-t m-d-c-n-k- s-s-r- s p-l-v-č-i- d-l-v-i- č-s-m- ------------------------------------------------------------ Jaz delam kot medicinska sestra s polovičnim delovnim časom. 0
Drīz mums būs pensija. Kmal- -ov- šl--v po-o-. K---- b--- š-- v p----- K-a-u b-v- š-a v p-k-j- ----------------------- Kmalu bova šla v pokoj. 0
Bet nodokļi ir lieli. A-p-k---vk---- ---o-i. A---- d---- s- v------ A-p-k d-v-i s- v-s-k-. ---------------------- Ampak davki so visoki. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. I- -d-a-st--n---av--ovanj---- d--g-. I- z---------- z---------- j- d----- I- z-r-v-t-e-o z-v-r-v-n-e j- d-a-o- ------------------------------------ In zdravstveno zavarovanje je drago. 0
Par ko tu gribi kļūt? K-- bi-r----) n-ko- -o---l-a)? K-- b- r----- n---- p--------- K-j b- r-d-a- n-k-č p-s-a-(-)- ------------------------------ Kaj bi rad(a) nekoč postal(a)? 0
Es vēlos kļūt inženieris. R-d-a--bi ---t----)-inž--ir. R----- b- p-------- i------- R-d-a- b- p-s-a-(-) i-ž-n-r- ---------------------------- Rad(a) bi postal(a) inženir. 0
Es gribu studēt universitātē. H---m š-u--r--- n---ni-erzi. H---- š-------- n- u-------- H-č-m š-u-i-a-i n- u-i-e-z-. ---------------------------- Hočem študirati na univerzi. 0
Es esmu praktikants. Sem -----a-nik. S-- p---------- S-m p-i-r-v-i-. --------------- Sem pripravnik. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. N- za--u--- ---ik-. N- z------- v------ N- z-s-u-i- v-l-k-. ------------------- Ne zaslužim veliko. 0
Es esmu praksē ārzemēs. Op-a-l-a---rip-a--i-tvo-- -u----. O-------- p------------ v t------ O-r-v-j-m p-i-r-v-i-t-o v t-j-n-. --------------------------------- Opravljam pripravništvo v tujini. 0
Tas ir mans priekšnieks. To-j- mo--š-f. T- j- m-- š--- T- j- m-j š-f- -------------- To je moj šef. 0
Man ir jauki kolēģi. I-a----ijet-e -o--g-. I--- p------- k------ I-a- p-i-e-n- k-l-g-. --------------------- Imam prijetne kolege. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. O--ld-- ----o v---o ---en-o. O------ g---- v---- v m----- O-o-d-e g-e-o v-d-o v m-n-o- ---------------------------- Opoldne gremo vedno v menzo. 0
Es meklēju darbavietu. I-č---s-u---. I---- s------ I-č-m s-u-b-. ------------- Iščem službo. 0
Es jau gadu esmu bez darba. En----to -e- že brezp---ln(--. E-- l--- s-- ž- b------------- E-o l-t- s-m ž- b-e-p-s-l-(-)- ------------------------------ Eno leto sem že brezposeln(a). 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. V t-j----eli--e-p--v----rezp--e-n-h. V t-- d----- j- p----- b------------ V t-j d-ž-l- j- p-e-e- b-e-p-s-l-i-. ------------------------------------ V tej deželi je preveč brezposelnih. 0

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?