Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   el Εργασία

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [πενήντα πέντε]

55 [penḗnta pénte]

Εργασία

[Ergasía]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Τι δ------ κ-----; Τι δουλειά κάνετε; 0
Ti d------ k-----?Ti douleiá kánete?
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. Ο ά----- μ-- ε---- γ------. Ο άντρας μου είναι γιατρός. 0
O á----- m-- e---- g------.O ántras mou eínai giatrós.
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. Εγ- δ------ λ---- ώ--- τ-- η---- ω- ν-------. Εγώ δουλεύω λίγες ώρες την ημέρα ως νοσοκόμα. 0
Eg- d------ l---- ṓ--- t-- ē---- ō- n-------.Egṓ douleúō líges ṓres tēn ēméra ōs nosokóma.
   
Drīz mums būs pensija. Κο-------- ν- β----- σ- σ------. Κοντεύουμε να βγούμε σε σύνταξη. 0
Ko-------- n- b----- s- s------.Konteúoume na bgoúme se sýntaxē.
Bet nodokļi ir lieli. Αλ-- ο- φ---- ε---- υ-----. Αλλά οι φόροι είναι υψηλοί. 0
Al-- o- p----- e---- y------.Allá oi phóroi eínai ypsēloí.
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. Κα- η ι------ α------- ε---- δ-------. Και η ιατρική ασφάλεια είναι δαπανηρή. 0
Ka- ē i------ a-------- e---- d-------.Kai ē iatrikḗ aspháleia eínai dapanērḗ.
   
Par ko tu gribi kļūt? Τι θ----- ν- γ----- ό--- μ---------; Τι θέλεις να γίνεις όταν μεγαλώσεις; 0
Ti t------ n- g----- ó--- m---------?Ti théleis na gíneis ótan megalṓseis?
Es vēlos kļūt inženieris. Θα ή---- ν- γ--- μ--------. Θα ήθελα να γίνω μηχανικός. 0
Th- ḗ----- n- g--- m---------.Tha ḗthela na gínō mēchanikós.
Es gribu studēt universitātē. Θέ-- ν- σ------- σ-- π-----------. Θέλω να σπουδάσω στο πανεπιστήμιο. 0
Th--- n- s------- s-- p-----------.Thélō na spoudásō sto panepistḗmio.
   
Es esmu praktikants. Κά-- τ-- π------- μ--. Κάνω την πρακτική μου. 0
Ká-- t-- p------- m--.Kánō tēn praktikḗ mou.
Es nopelnu ne īpaši daudz. Δε- β---- π----. Δεν βγάζω πολλά. 0
De- b---- p----.Den bgázō pollá.
Es esmu praksē ārzemēs. Κά-- μ-- π------- σ-- ε--------. Κάνω μία πρακτική στο εξωτερικό. 0
Ká-- m-- p------- s-- e--------.Kánō mía praktikḗ sto exōterikó.
   
Tas ir mans priekšnieks. Αυ--- ε---- τ- α------- μ--. Αυτός είναι το αφεντικό μου. 0
Au--- e---- t- a-------- m--.Autós eínai to aphentikó mou.
Man ir jauki kolēģi. Έχ- κ----- σ----------. Έχω καλούς συναδέλφους. 0
Éc-- k----- s-----------.Échō kaloús synadélphous.
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. Το μ------- π--------- π---- σ--- κ------. Το μεσημέρι πηγαίνουμε πάντα στην καντίνα. 0
To m------- p--------- p---- s--- k------.To mesēméri pēgaínoume pánta stēn kantína.
   
Es meklēju darbavietu. Ψά--- γ-- δ------. Ψάχνω για δουλειά. 0
Ps----- g-- d------.Psáchnō gia douleiá.
Es jau gadu esmu bez darba. Εί--- ή-- έ-- χ---- ά------. Είμαι ήδη ένα χρόνο άνεργος. 0
Eí--- ḗ-- é-- c----- á------.Eímai ḗdē éna chróno ánergos.
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. Σε α--- τ- χ--- υ------- υ--------- π----- ά------. Σε αυτή τη χώρα υπάρχουν υπερβολικά πολλοί άνεργοι. 0
Se a--- t- c---- y-------- y--------- p----- á------.Se autḗ tē chṓra ypárchoun yperboliká polloí ánergoi.
   

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?