Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   bs Dijelovi tijela

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [pedeset i osam]

Dijelovi tijela

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. J----t-m-mu-k-rc-. J- c---- m-------- J- c-t-m m-š-a-c-. ------------------ Ja crtam muškarca. 0
Vispirms galvu. P-v- --avu. P--- g----- P-v- g-a-u- ----------- Prvo glavu. 0
Vīrietim ir platmale. Mu--a-ac-no-i--e---. M------- n--- š----- M-š-a-a- n-s- š-š-r- -------------------- Muškarac nosi šešir. 0
Matus neredz. Kos- s--ne---di. K--- s- n- v---- K-s- s- n- v-d-. ---------------- Kosa se ne vidi. 0
Ausis arī neredz. U----e tako-er--- -i-e. U-- s- t------ n- v---- U-i s- t-k-đ-r n- v-d-. ----------------------- Uši se također ne vide. 0
Muguru arī neredz. Le-a-se -a-o--- n- -i-e. L--- s- t------ n- v---- L-đ- s- t-k-đ-r n- v-d-. ------------------------ Leđa se također ne vide. 0
Es zīmēju acis un muti. J- crta- oč--i-u--a. J- c---- o-- i u---- J- c-t-m o-i i u-t-. -------------------- Ja crtam oči i usta. 0
Vīrietis dejo un smejas. Mu--a--c ---š--i smije s-. M------- p---- i s---- s-- M-š-a-a- p-e-e i s-i-e s-. -------------------------- Muškarac pleše i smije se. 0
Vīrietim ir garš deguns. Muš-a--c -m- d-----s. M------- i-- d-- n--- M-š-a-a- i-a d-g n-s- --------------------- Muškarac ima dug nos. 0
Rokās viņš tur spieķi. On--o-i --a--- -uk-m-. O- n--- š--- u r------ O- n-s- š-a- u r-k-m-. ---------------------- On nosi štap u rukama. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. O--tako-e---osi --l -k---r-t-. O- t------ n--- š-- o-- v----- O- t-k-đ-r n-s- š-l o-o v-a-a- ------------------------------ On također nosi šal oko vrata. 0
Ir ziema un ir auksts. Z--a--- i-h-a-n- j-. Z--- j- i h----- j-- Z-m- j- i h-a-n- j-. -------------------- Zima je i hladno je. 0
Rokas ir spēcīgas. R--- su--n-ž--. R--- s- s------ R-k- s- s-a-n-. --------------- Ruke su snažne. 0
Kājas arī ir spēcīgas. N-g---u-ta-o-er-s--ž--. N--- s- t------ s------ N-g- s- t-k-đ-r s-a-n-. ----------------------- Noge su također snažne. 0
Vīrs ir no sniega. Muš-a-ac--e -- ---j--a. M------- j- o- s------- M-š-a-a- j- o- s-i-e-a- ----------------------- Muškarac je od snijega. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. O- -e-n-s- h--če---k--ut. O- n- n--- h---- i k----- O- n- n-s- h-a-e i k-p-t- ------------------------- On ne nosi hlače i kaput. 0
Bet vīram nesalst. A-i--ušk--a--se------rza--. A-- m------- s- n- s------- A-i m-š-a-a- s- n- s-r-a-a- --------------------------- Ali muškarac se ne smrzava. 0
Tas ir sniegavīrs. On ---s-je--vić. O- j- s--------- O- j- s-j-g-v-ć- ---------------- On je snjegović. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…