Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   hy Parts of the body

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [հիսունութ]

58 [hisunut’]

Parts of the body

[marmni maser]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ես ----ար-----ն----ւմ: Ե- մ- մ--- ե- ն------- Ե- մ- մ-ր- ե- ն-ա-ո-մ- ---------------------- Ես մի մարդ եմ նկարում: 0
Y-s m--m--d-yem nkar-m Y-- m- m--- y-- n----- Y-s m- m-r- y-m n-a-u- ---------------------- Yes mi mard yem nkarum
Vispirms galvu. Ս-զ-ո-- ---ւխը: Ս------ գ------ Ս-զ-ո-մ գ-ո-խ-: --------------- Սկզբում գլուխը: 0
S---u- g-u--y S----- g----- S-z-u- g-u-h- ------------- Skzbum glukhy
Vīrietim ir platmale. Այ--մ-ր-ը -լ--ր- - դ-ե-: Ա-- մ---- գ----- է դ---- Ա-դ մ-ր-ը գ-խ-ր- է դ-ե-: ------------------------ Այդ մարդը գլխարկ է դրել: 0
Ay- ------glkh--k----rel A-- m---- g------ e d--- A-d m-r-y g-k-a-k e d-e- ------------------------ Ayd mardy glkhark e drel
Matus neredz. Մ---րը --- -րևո--: Մ----- չ-- ե------ Մ-զ-ր- չ-ն ե-և-ւ-: ------------------ Մազերը չեն երևում: 0
Ma--r- c---en--e-e--m M----- c----- y------ M-z-r- c-’-e- y-r-v-m --------------------- Mazery ch’yen yerevum
Ausis arī neredz. Ա--նջ---ը--ու-ն-ե- -են ե-և---: Ա-------- ն------- չ-- ե------ Ա-ա-ջ-ե-ը ն-ւ-ն-ե- չ-ն ե-և-ւ-: ------------------------------ Ականջները նույնպես չեն երևում: 0
Akan-n--y-nu--pe--c-’--n---r-vum A-------- n------ c----- y------ A-a-j-e-y n-y-p-s c-’-e- y-r-v-m -------------------------------- Akanjnery nuynpes ch’yen yerevum
Muguru arī neredz. Մ-ջք- -ու--պես -- -րև-ւմ: Մ---- ն------- չ- ե------ Մ-ջ-ը ն-ւ-ն-ե- չ- ե-և-ւ-: ------------------------- Մեջքը նույնպես չի երևում: 0
M---’- n-yn--- ch---yerevum M----- n------ c--- y------ M-j-’- n-y-p-s c-’- y-r-v-m --------------------------- Mejk’y nuynpes ch’i yerevum
Es zīmēju acis un muti. Ե- նկ-րո-մ--մ---ք--ը և--եր---: Ե- ն------ ե- ա----- և բ------ Ե- ն-ա-ո-մ ե- ա-ք-ր- և բ-ր-ն-: ------------------------------ Ես նկարում եմ աչքերը և բերանը: 0
Y-- n--r-- ye- -c---’--r- -e------ny Y-- n----- y-- a--------- y-- b----- Y-s n-a-u- y-m a-h-k-y-r- y-v b-r-n- ------------------------------------ Yes nkarum yem ach’k’yery yev berany
Vīrietis dejo un smejas. Մ-րդը պարու--է-- --ծա--ւմ: Մ---- պ----- է և ծ-------- Մ-ր-ը պ-ր-ւ- է և ծ-ծ-ղ-ւ-: -------------------------- Մարդը պարում է և ծիծաղում: 0
Ma-d- p---m e yev-tsit---hum M---- p---- e y-- t--------- M-r-y p-r-m e y-v t-i-s-g-u- ---------------------------- Mardy parum e yev tsitsaghum
Vīrietim ir garš deguns. Մ------ր--- --- --նի: Մ---- ե---- ք-- ո---- Մ-ր-ը ե-կ-ր ք-թ ո-ն-: --------------------- Մարդը երկար քիթ ունի: 0
Mardy ---k-r ---t--uni M---- y----- k---- u-- M-r-y y-r-a- k-i-’ u-i ---------------------- Mardy yerkar k’it’ uni
Rokās viņš tur spieķi. Ն-ա-----ի- -ի-փ----կ-: Ն-- ձ----- մ- փ--- կ-- Ն-ա ձ-ռ-ի- մ- փ-յ- կ-: ---------------------- Նրա ձեռքին մի փայտ կա: 0
N-a --err-----m- -’a----a N-- d-------- m- p---- k- N-a d-e-r-’-n m- p-a-t k- ------------------------- Nra dzerrk’in mi p’ayt ka
Ap kaklu viņam ir šalle. Նր- --ր-----ն մ---արֆ է-փ-թ---ծ: Ն-- պ-------- մ- շ--- է փ------- Ն-ա պ-ր-ն-ց-ն մ- շ-ր- է փ-թ-թ-ծ- -------------------------------- Նրա պարանոցին մի շարֆ է փաթաթած: 0
N-a-paran-t-’i---- s-arf-e---at---’a-s N-- p---------- m- s---- e p---------- N-a p-r-n-t-’-n m- s-a-f e p-a-’-t-a-s -------------------------------------- Nra paranots’in mi sharf e p’at’at’ats
Ir ziema un ir auksts. Ձմ-- --և--ուր-: Ձ--- է և ց----- Ձ-ե- է և ց-ւ-տ- --------------- Ձմեռ է և ցուրտ: 0
D--err-- y----s’-rt D----- e y-- t----- D-m-r- e y-v t-’-r- ------------------- Dzmerr e yev ts’urt
Rokas ir spēcīgas. Ձեռ--րը --ր--ա-- --: Ձ------ ա------- ե-- Ձ-ռ-ե-ը ա-ր-կ-զ- ե-: -------------------- Ձեռքերը ամրակազմ են: 0
D---rk’y--- -mr---z- -en D---------- a------- y-- D-e-r-’-e-y a-r-k-z- y-n ------------------------ Dzerrk’yery amrakazm yen
Kājas arī ir spēcīgas. Ոտ--րը-նո-յնպ---ա-ր--ա----ն: Ո----- ն------- ա------- ե-- Ո-ք-ր- ն-ւ-ն-ե- ա-ր-կ-զ- ե-: ---------------------------- Ոտքերը նույնպես ամրակազմ են: 0
Vot-’-er--n-ynpe- -m-----m -en V-------- n------ a------- y-- V-t-’-e-y n-y-p-s a-r-k-z- y-n ------------------------------ Votk’yery nuynpes amrakazm yen
Vīrs ir no sniega. Մ--դ--ձ--ւնից - պատ-աս-վ-ծ: Մ---- ձ------ է պ---------- Մ-ր-ը ձ-ո-ն-ց է պ-տ-ա-տ-ա-: --------------------------- Մարդը ձյունից է պատրաստված: 0
Ma-----z--------e----r-s-v--s M---- d-------- e p---------- M-r-y d-y-n-t-’ e p-t-a-t-a-s ----------------------------- Mardy dzyunits’ e patrastvats
Viņam nav bikšu un mēteļa. Ն- -ա--ի--- ----ր-ու-չ- կ--ւմ: Ն- վ----- և վ------- չ- կ----- Ն- վ-ր-ի- և վ-ր-ր-ո- չ- կ-ո-մ- ------------------------------ Նա վարտիք և վերարկու չի կրում: 0
N- v---i-’-y----erark- -h-i----m N- v------ y-- v------ c--- k--- N- v-r-i-’ y-v v-r-r-u c-’- k-u- -------------------------------- Na vartik’ yev verarku ch’i krum
Bet vīram nesalst. Բայց------ չի մր-ում: Բ--- մ---- չ- մ------ Բ-յ- մ-ր-ը չ- մ-ս-ւ-: --------------------- Բայց մարդը չի մրսում: 0
B--ts- ma----ch’- mrs-m B----- m---- c--- m---- B-y-s- m-r-y c-’- m-s-m ----------------------- Bayts’ mardy ch’i mrsum
Tas ir sniegavīrs. Ն- ձնեմ--դ -: Ն- ձ------ է- Ն- ձ-ե-ա-դ է- ------------- Նա ձնեմարդ է: 0
N- dz-em-rd e N- d------- e N- d-n-m-r- e ------------- Na dznemard e

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…