Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   bg Частите на тялото

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [петдесет и осем]

58 [petdeset i osem]

Частите на тялото

[Chastite na tyaloto]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Аз-р-----м ч--ек. А- р------ ч----- А- р-с-в-м ч-в-к- ----------------- Аз рисувам човек. 0
A---is------h---k. A- r------ c------ A- r-s-v-m c-o-e-. ------------------ Az risuvam chovek.
Vispirms galvu. Първ---л---т-. П---- г------- П-р-о г-а-а-а- -------------- Първо главата. 0
P-r-o gla-a-a. P---- g------- P-r-o g-a-a-a- -------------- Pyrvo glavata.
Vīrietim ir platmale. Чове-ът--оси ш--ка. Ч------ н--- ш----- Ч-в-к-т н-с- ш-п-а- ------------------- Човекът носи шапка. 0
C-----y---os- s-ap-a. C------- n--- s------ C-o-e-y- n-s- s-a-k-. --------------------- Chovekyt nosi shapka.
Matus neredz. К-с-------не--е в--да. К----- м- н- с- в----- К-с-т- м- н- с- в-ж-а- ---------------------- Косата му не се вижда. 0
K-s-ta -- -e--e v----a. K----- m- n- s- v------ K-s-t- m- n- s- v-z-d-. ----------------------- Kosata mu ne se vizhda.
Ausis arī neredz. И-----е-м---- с- ---да-. И у---- м- н- с- в------ И у-и-е м- н- с- в-ж-а-. ------------------------ И ушите му не се виждат. 0
I-u-hi-e-mu-ne-se-vizh---. I u----- m- n- s- v------- I u-h-t- m- n- s- v-z-d-t- -------------------------- I ushite mu ne se vizhdat.
Muguru arī neredz. Гъ-бъ---- -ъщо ------в-ж--. Г----- м- с--- н- с- в----- Г-р-ъ- м- с-щ- н- с- в-ж-а- --------------------------- Гърбът му също не се вижда. 0
G---yt mu -y--ch- ---se v--hda. G----- m- s------ n- s- v------ G-r-y- m- s-s-c-o n- s- v-z-d-. ------------------------------- Gyrbyt mu syshcho ne se vizhda.
Es zīmēju acis un muti. Р--у--м-----е-и устат-. Р------ о---- и у------ Р-с-в-м о-и-е и у-т-т-. ----------------------- Рисувам очите и устата. 0
R-s-vam-oc-i-- ------ta. R------ o----- i u------ R-s-v-m o-h-t- i u-t-t-. ------------------------ Risuvam ochite i ustata.
Vīrietis dejo un smejas. Ч-в-къ---ан-ува - с---м--. Ч------ т------ и с- с---- Ч-в-к-т т-н-у-а и с- с-е-. -------------------------- Човекът танцува и се смее. 0
C---e-y---ants--- i s--sm-e. C------- t------- i s- s---- C-o-e-y- t-n-s-v- i s- s-e-. ---------------------------- Chovekyt tantsuva i se smee.
Vīrietim ir garš deguns. Ч-ве------а --л---но-. Ч------ и-- д---- н--- Ч-в-к-т и-а д-л-г н-с- ---------------------- Човекът има дълъг нос. 0
Chove--t ima--yly- n-s. C------- i-- d---- n--- C-o-e-y- i-a d-l-g n-s- ----------------------- Chovekyt ima dylyg nos.
Rokās viņš tur spieķi. Той--о-и п-ъч-- в ръ-ете-си. Т-- н--- п----- в р----- с-- Т-й н-с- п-ъ-к- в р-ц-т- с-. ---------------------------- Той носи пръчка в ръцете си. 0
T-y n--- p--c--- v -y-se---si. T-- n--- p------ v r------ s-- T-y n-s- p-y-h-a v r-t-e-e s-. ------------------------------ Toy nosi prychka v rytsete si.
Ap kaklu viņam ir šalle. Но---и---- о--ло ---та --. Н--- и ш-- о---- в---- с-- Н-с- и ш-л о-о-о в-а-а с-. -------------------------- Носи и шал около врата си. 0
N--i i s--l-o-olo v-a-a-si. N--- i s--- o---- v---- s-- N-s- i s-a- o-o-o v-a-a s-. --------------------------- Nosi i shal okolo vrata si.
Ir ziema un ir auksts. Зи-- е-- е---у-ен-. З--- е и е с------- З-м- е и е с-у-е-о- ------------------- Зима е и е студено. 0
Zi-a y- i-ye-st-den-. Z--- y- i y- s------- Z-m- y- i y- s-u-e-o- --------------------- Zima ye i ye studeno.
Rokas ir spēcīgas. Р----- му----с----. Р----- м- с- с----- Р-ц-т- м- с- с-л-и- ------------------- Ръцете му са силни. 0
R-t-e-e-m- -a---l-i. R------ m- s- s----- R-t-e-e m- s- s-l-i- -------------------- Rytsete mu sa silni.
Kājas arī ir spēcīgas. И кр---т- -у-с- -илни. И к------ м- с- с----- И к-а-а-а м- с- с-л-и- ---------------------- И краката му са силни. 0
I kraka-a -u -a-s-l-i. I k------ m- s- s----- I k-a-a-a m- s- s-l-i- ---------------------- I krakata mu sa silni.
Vīrs ir no sniega. Чо--кът - о- сня-. Ч------ е о- с---- Ч-в-к-т е о- с-я-. ------------------ Човекът е от сняг. 0
C-ov-k-t-ye-o- --yag. C------- y- o- s----- C-o-e-y- y- o- s-y-g- --------------------- Chovekyt ye ot snyag.
Viņam nav bikšu un mēteļa. Т---не н-си--а--ал-н - -алт-. Т-- н- н--- п------- и п----- Т-й н- н-с- п-н-а-о- и п-л-о- ----------------------------- Той не носи панталон и палто. 0
T-y--e----i pa-ta-on-i p-l--. T-- n- n--- p------- i p----- T-y n- n-s- p-n-a-o- i p-l-o- ----------------------------- Toy ne nosi pantalon i palto.
Bet vīram nesalst. Но--е-м- е ----ено. Н- н- м- е с------- Н- н- м- е с-у-е-о- ------------------- Но не му е студено. 0
No n- ---ye-st--e-o. N- n- m- y- s------- N- n- m- y- s-u-e-o- -------------------- No ne mu ye studeno.
Tas ir sniegavīrs. Т-- е сн--ен---век. Т-- е с----- ч----- Т-й е с-е-е- ч-в-к- ------------------- Той е снежен човек. 0
Toy-ye-----h-n-ch---k. T-- y- s------ c------ T-y y- s-e-h-n c-o-e-. ---------------------- Toy ye snezhen chovek.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…