Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   sk Časti tela

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [päťdesiatosem]

Časti tela

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. K--s-í- --ž-. K------ m---- K-e-l-m m-ž-. ------------- Kreslím muža. 0
Vispirms galvu. Na-p----l---. N----- h----- N-j-r- h-a-u- ------------- Najprv hlavu. 0
Vīrietim ir platmale. Mu- m- -lo-ú-. M-- m- k------ M-ž m- k-o-ú-. -------------- Muž má klobúk. 0
Matus neredz. V-asy--ie je-vid--. V---- n-- j- v----- V-a-y n-e j- v-d-o- ------------------- Vlasy nie je vidno. 0
Ausis arī neredz. Uš- -a-i-t--nie je-vid--. U-- t------ n-- j- v----- U-i t-k-s-o n-e j- v-d-o- ------------------------- Uši takisto nie je vidno. 0
Muguru arī neredz. C-rbá----kisto-n------vidno. C----- t------ n-- j- v----- C-r-á- t-k-s-o n-e j- v-d-o- ---------------------------- Chrbát takisto nie je vidno. 0
Es zīmēju acis un muti. Na--e---m-oči-a---t-. N-------- o-- a ú---- N-k-e-l-m o-i a ú-t-. --------------------- Nakreslím oči a ústa. 0
Vīrietis dejo un smejas. Muž-t-nc--e a-----e --. M-- t------ a s---- s-- M-ž t-n-u-e a s-e-e s-. ----------------------- Muž tancuje a smeje sa. 0
Vīrietim ir garš deguns. Mu-----d--ý--o-. M-- m- d--- n--- M-ž m- d-h- n-s- ---------------- Muž má dlhý nos. 0
Rokās viņš tur spieķi. V--uk--h--- p--i--. V r----- m- p------ V r-k-c- m- p-l-c-. ------------------- V rukách má palicu. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. O-o-o kr---m--t-e--šá-. O---- k--- m- t--- š--- O-o-o k-k- m- t-e- š-l- ----------------------- Okolo krku má tiež šál. 0
Ir ziema un ir auksts. J--z-m-----e-ch--d-o. J- z--- a j- c------- J- z-m- a j- c-l-d-o- --------------------- Je zima a je chladno. 0
Rokas ir spēcīgas. Ru-y-sú-s-lné. R--- s- s----- R-k- s- s-l-é- -------------- Ruky sú silné. 0
Kājas arī ir spēcīgas. N-h--sú---e- s-ln-. N--- s- t--- s----- N-h- s- t-e- s-l-é- ------------------- Nohy sú tiež silné. 0
Vīrs ir no sniega. Mu--je ----ne-u. M-- j- z- s----- M-ž j- z- s-e-u- ---------------- Muž je zo snehu. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. Nem----h-v-c-------lášť. N--- n------- a-- p----- N-m- n-h-v-c- a-i p-á-ť- ------------------------ Nemá nohavice ani plášť. 0
Bet vīram nesalst. Ale n-mrzne. A-- n------- A-e n-m-z-e- ------------ Ale nemrzne. 0
Tas ir sniegavīrs. J- -- s---u-i--. J- t- s--------- J- t- s-e-u-i-k- ---------------- Je to snehuliak. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…